Kad ķēros klāt šī bloga rakstīšanai, manā galvā kā tādā skudru pūznī sāka kustēties simtiem domu, ideju un apsvērumu - ko tad rakstīt? Sākot ar zīdīšanas vēsturi, fizioloģiju un beidzot ar populārākajiem mītiem...
Tomēr laikam jāsāk ar to, ka zīdīšana patiesībā nav nekas īpašs, jauns un neparasts.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, nesāksim pētīt klases un grupas, pie kurām cilvēku kā dzīvu būtni varētu pieskaitīt, bet domāju, ka jebkurš piekritīs - mēs esam zīdītāji. Ne velti sieviešu dzimtes pārstāvēm ir piena dziedzeri, kuri noteiktos dzīves apstākļos sāk ražot pienu. Vēl mēs zinām, ka, lai piens sāktu rasties ir nepieciešams kāds, kas to patērēs. Un te, gandrīz kā mikroekonomikas pamatkursā, ja kāds produkts, nonākot tirgū piedāvājumā, netiek pieprasīts vai tiek pieprasīts daudz mazākā apjomā, šī produkta piedāvājums neizbēgami sarūk un\vai izzūd pavisam. (kā redzams, arī šeit noder ekonomikas zināšanas :) )
Tomēr laikam jāsāk ar to, ka zīdīšana patiesībā nav nekas īpašs, jauns un neparasts.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, nesāksim pētīt klases un grupas, pie kurām cilvēku kā dzīvu būtni varētu pieskaitīt, bet domāju, ka jebkurš piekritīs - mēs esam zīdītāji. Ne velti sieviešu dzimtes pārstāvēm ir piena dziedzeri, kuri noteiktos dzīves apstākļos sāk ražot pienu. Vēl mēs zinām, ka, lai piens sāktu rasties ir nepieciešams kāds, kas to patērēs. Un te, gandrīz kā mikroekonomikas pamatkursā, ja kāds produkts, nonākot tirgū piedāvājumā, netiek pieprasīts vai tiek pieprasīts daudz mazākā apjomā, šī produkta piedāvājums neizbēgami sarūk un\vai izzūd pavisam. (kā redzams, arī šeit noder ekonomikas zināšanas :) )
Ko tas nozīmē?
Atbilde ir visai vienkārša - ja jebkādā veidā bērnam ierobežo pieeju mātes pienam, (zemāk minēšu šos vispārpieņemtos un sabiedrībā zināmus ierobežojumus), tas neizbēgami noved pie piena daudzuma samazinājuma, kas agrāk vai vēlāk noslēdzas ar pilnīgu piena izsīkumu.
Kas ir šie ierobežojumi? Minēšu pavisam nezinātniski, bet tā, kā tautā to parasti pasniedz:
1.ierobežojums - bērnu nedrīkst pārāk bieži likt pie krūts, jo tas noslogos viņam kuņģi.
1.ierobežojums - bērnu nedrīkst pārāk bieži likt pie krūts, jo tas noslogos viņam kuņģi.
Patiesībā tas ir aplams apgalvojums. Zīdīti bērni nekad (gribu usvērt - NEKAD!) neapēd vienādu daudzumu piena vienā ēdienreizē. Kāpēc? Tāpēc ka bērni zīž krūti ne tikai tādēļ, lai piepildītu kuņģi. Viņi to dara daudz dažādu iemeslu dēļ- nu, piemēram,
- lai mazinātu stresu, ko izraisīja dzemdības, raudzībnieku pūļi, skaļa, spilgta un nesaprotama vide, kurā bērns ienāk,
- lai palīdzētu sev atviegloties- pačurāt, pakakāt, vai vienkārši nopurkšķināties,
- lai pārliecinātos, ka mamma ir tepat un nekur nav pazudusi,
- lai sasildītos,
- lai mazinātu jebkāda veida diskomfortu un sāpes,
- un, protams, lai remdētu izsalkumu un slāpes.
Katrā no šiem gadījumiem bērns izzīdīs pavisam atšķirīgu piena daudzumu. Kā lai zina, ka plkst. 14:00 mazulis, pielikts pie krūts (mamma domā, lai paēstu, bet bērns - lai vienkārši nomierinātos un aizmigtu), izēd 150 vai 20 ml piena? Un kas būs, ja mamma nākamreiz viņu pieliks tikai ap plkst. 17:00, bet bērns visu šo laiku dzīvojis ar 20ml piena puncī? Rezultāts parasti neliek sevi ilgi gaidīt - drīz vien mamma sniedzas pēc pudelītes ar maisījumu.
Un vēl - mātes piens ir tik draudzīgs bērna kuņģim un zarnu traktam, ka tas zibenīgi uzsūcas un pārstrādājas un nevar radīt smagumu kuņģī, jo vienkārši tur ilgi neuzturās. Neiedziļinoties piena ķīmiskajā sastāvā, jāsaka, ka daba paredzējusi to, lai mātes piens būtu viegli sagremojams un piemērots tieši jūsu bērnam tieši noteiktajā brīdī ar noteiktu garšu, smaržu, sastāvu un pat krāsu.
Secinājums - zīdīšanas reižu skaita ierobežošana noved pie piena daudzuma samazināšanās, jo jūs nekad nezinat, cik bērniņš katrā reizē izzīdīs un tas arī nav jāzina, jo bērns ir dzīva būtne nevis trauks, kas vienkārši jāpiepilda, kad tas kļuvis tukšs. Piedāvājiet bērnam krūti bieži, pie katras iepīksēšanās un kužināšanās, un noteikti neskaitiet cik reizes pa dienu to darāt.
2.ierobežojums- bērnam vienas ēdienreizes ilgums jeb atrašanās pie krūts jāierobežo, šur tur izskan - 15 minūtes un ņemam nost.
Kā jūs justos, ja, izdzerot no rīta tikai pusi gardi smaržojošas un kūpošas kafijas krūzes, kāds jums to vienkārši atņem? Kādēļ ar vēsu prātu mēs gatavas to nodarīt mūsu bērnam?
Zīdaiņi, it īpaši pirmajās nedēļās, mēdz atrasties pie krūts tikpat kā visu laiku. Ko viņi tur dara? To jau minēju punktā 1, jo zīšana nebūt nenozīmē katrreiz ēšanu un dzeršanu. Ja zīdainim ir neierobežota pieeja krūtij - viņš būs paēdis, padzēries, laimīgs, izgulējues, siltumā un visādi citādi apmierināts. Un turklāt, jo vairāk bērns krūti stimulēs, jo vairāk piena tur radīsies.
Un ir vēl viens aspekts, kas ir pretrunā ar šo nepareizo ieteikumu - mātes pienam ir interesanta īpašība - tā sastāvs mainās pat vienas ēdienreizes laikā. Jo ilgāk mazulis zīž vienu krūti, jo vairāk piens kļūst taukvielām bagātāks un līdz ar to barojošāks. Ja jūs noņemat bērnu no krūts par ātru, vai arī iedodat otru krūti pēc īsa laika sprīža, jo lielāka iespējamība tam, ka bērniņš izēdīs tikai to ūdeņaināko sākuma pienu un netiks klāt taukainākam. Kā rezultāts parasti - nepietiekams svara pieaugums un bieži arī gremošanas traucējumi zīdainim.
Kā jūs justos, ja, izdzerot no rīta tikai pusi gardi smaržojošas un kūpošas kafijas krūzes, kāds jums to vienkārši atņem? Kādēļ ar vēsu prātu mēs gatavas to nodarīt mūsu bērnam?
Zīdaiņi, it īpaši pirmajās nedēļās, mēdz atrasties pie krūts tikpat kā visu laiku. Ko viņi tur dara? To jau minēju punktā 1, jo zīšana nebūt nenozīmē katrreiz ēšanu un dzeršanu. Ja zīdainim ir neierobežota pieeja krūtij - viņš būs paēdis, padzēries, laimīgs, izgulējues, siltumā un visādi citādi apmierināts. Un turklāt, jo vairāk bērns krūti stimulēs, jo vairāk piena tur radīsies.
Un ir vēl viens aspekts, kas ir pretrunā ar šo nepareizo ieteikumu - mātes pienam ir interesanta īpašība - tā sastāvs mainās pat vienas ēdienreizes laikā. Jo ilgāk mazulis zīž vienu krūti, jo vairāk piens kļūst taukvielām bagātāks un līdz ar to barojošāks. Ja jūs noņemat bērnu no krūts par ātru, vai arī iedodat otru krūti pēc īsa laika sprīža, jo lielāka iespējamība tam, ka bērniņš izēdīs tikai to ūdeņaināko sākuma pienu un netiks klāt taukainākam. Kā rezultāts parasti - nepietiekams svara pieaugums un bieži arī gremošanas traucējumi zīdainim.
Noslēgumā gribētos teikt - domājiet vairāk ar sirdi, ne ar prātu. Ja bērniņš raud, pat ja viņš pirms 15 minūtēm ir ēdis, jums ir jāpieliek viņš pie krūts. Mātes piens satur ne tikai ūdeni, olbaltumvielas, taukus, imūnvielas, vitamīnus, bet arī laimes hormonus.
Lai mammas prāts ir mierīgs un bērniņš paēdis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru