Nepagāja necik ilgs laiks, kā es atgriežos pie podiņmācības tēmas. Lai gan jāsaka, ka šoreiz būs nedaudz cits stāsts. Lai gan ne mazāk netradicionāls, kā tika aprakstīts iepriekšējā rakstā Netradicionālā podmācība . Sākšu ar to, ka šo metodi ļoti detalizēti aprakstīja Ingrīda Bauere (Ingrid Bauer) grāmatā "Bez autiņbiksītēm" (Diaper free). Šī grāmata ir izdota angļu un arī krievu valodā, tā kā iespēja izlasīt. Grāmatas autore, balstoties uz personisko pieredzi, pētījumiem un plašu ievākto informāciju, prezentē bērnu higiēnas metodi, kas ir ir pazīstama cilvēkiem jau gadu simteņiem, tomēr mūsdienu straujajā tempā un patērētāju laikmetā ir ļoti neparasta. - Pilnīgu atteikšanos no autiņbiksītēm jau no dzimšanas brīža - jebkādām- gan daudzreizlietojamām, gan vienreizlietojamām.
- Bērna uzvedības novērošanu urinēšanas un defekācijas procesā.
- Bērna raidīto signālu "nolasīšanas" prasmju attīstīšanu vecākiem un personām, kuras ikdienā ir kopā ar bērnu.
- Pieaugušajiem - intuīcijas un emocionālās saiknes ar bērnu attīstīšanu un bērna vajadzību izpratni.
Kā tas izskatās ikdienā, pavisam praktiski.
Bērns dzīvojas mājā vai nu pliku dupsi vai ļoti plānās, viegli novelkamās drēbītēs, vai ietīts sedziņā\autiņā, pārsvarā pieaugušajiem (pirmajos mēnešos - mammai) klēpī. Līdz ko bērns sāk izrādīt īpašus signālus, mamma (cits pieaugušais) nekavējoties reaģē un palīdz bērnam nokārtoties, ieņemot īpašu pozu (skat.bildes šajā rakstā). Parasti bērnu "izsēdina" (šāds termins ir jau sācis iedzīvoties arī mūsu valsts māmiņu aprindās) virs bļodas, izlietnes, tualetes poda, vai vienkārši virs uzsūcoša materiāla (dvieļa, autiņa, vienreizlietojama paladziņa).
 |
| attēls no http://www.frutorianets.ru |
Kā stāsta to zīdaiņu un mazu bērnu māmiņas, kuras praktizē šo higiēnas metodi, pat pavisam mazi bērniņi iemācās izprast savas vajadzības un pat kontrolēt tās, ja situācija prasa pagaidīt.
Arī naktīs šo higiēnas metodi iespējams veiksmīgi izmantot, tikai nedaudz iepraktizējoties un iekārtojot savu ikdienu tā, lai tas ir ērti gan mammai, gan mazulim. Jāsaka gan, ka bērna signālu ķeršanu arī naktī būs iespējams praktizēt mammām, kuras atbalsta gulēšanu blakus mammai vecāku gultā. Vienkārša iemesla dēļ - guldinot bērnu atsevišķā gultiņā atstatus vai citā istabā, iespējas sajust un sadzirdēt bērna raidītos signālus sarūk.
Kā zināms, zīdaiņi bieži kārto savas darīšanas krūts zīšanas laikā. Tas ir normāli un fizioloģiski izskaidrojams - zīšana palīdz atslābināt vēdera muskuļus un atvieglo abu procesu - čurāšanas un kakāšanas norisi. "Izsēdināšana" krūts zīšanas laikā ir iespējama un pat vēlama, jo palīdz bērnam atviegloties, samazina vēdergraižu iespējamību bērniem.
Attēls ņemts no šīs vietnes
Metodei ir daudz priekšrocības, lūk dažas no tām:
Arī naktīs šo higiēnas metodi iespējams veiksmīgi izmantot, tikai nedaudz iepraktizējoties un iekārtojot savu ikdienu tā, lai tas ir ērti gan mammai, gan mazulim. Jāsaka gan, ka bērna signālu ķeršanu arī naktī būs iespējams praktizēt mammām, kuras atbalsta gulēšanu blakus mammai vecāku gultā. Vienkārša iemesla dēļ - guldinot bērnu atsevišķā gultiņā atstatus vai citā istabā, iespējas sajust un sadzirdēt bērna raidītos signālus sarūk.
Kā zināms, zīdaiņi bieži kārto savas darīšanas krūts zīšanas laikā. Tas ir normāli un fizioloģiski izskaidrojams - zīšana palīdz atslābināt vēdera muskuļus un atvieglo abu procesu - čurāšanas un kakāšanas norisi. "Izsēdināšana" krūts zīšanas laikā ir iespējama un pat vēlama, jo palīdz bērnam atviegloties, samazina vēdergraižu iespējamību bērniem.Attēls ņemts no šīs vietnes
Metodei ir daudz priekšrocības, lūk dažas no tām:
- tas ir 100% dabiski
- bērni jūtas komfortabli un mierīgi
- tiek ekonomēti līdzekļi (gan uz autiņbikšu rēķina, gan krēmu, pulveru u.c.)
- tas ir ekoloģiski
- tas attīsta um uztur bērna pārliecību, kontroli par savu ķermeni
- tas atvieglo tālāko podiņmācības procesu - šādi bērni parasti sāk patstāvīgi lietot podu daudz agrāk par saviem vienaudžiem.( pēc 1,5 gada vecuma)
- bērni tiek norūdīti jau no dzīmšanas, jo netiek tuntulēti biezās drānās un bieži dzīvojas pliki.
- Bērniem ir daudz lielāks kontakts ar vecākiem āda pret ādu, kas kā zināms ir ļoti būtisks bērna harmoniskas attīstības veicināšanā.
Uzskatu, ka šai metodei ir arī savi trūkumi:
- pirmajos mēnešos zīdainis pieprasa pilnībā nedalītu uzmanību no mammas puses, atrodas mammai klēpī ļoti lielu dienas daļu (kas gan nav trūkums, tomēr daudzas mammas man piekritīs -tas var kļūt apgrūtinoši)
- lai atrastu un dibinātu šo saikni ar bērnu, ir jābūt ļoti attīstītai mātišķai intuīcijai, kas mūsdienu sievietēm diemžēl ir ne katrai un mēs- sievietes- esam iemācījušās savas vajadzības bieži nostādīt augstāk par bērna vajadzībām.
- jārēķinās ar regulārām neveiksmēm, it īpaši pirmajos mēnešos, bērna slimošanas laikā, bērna īpašo attīstības fāžu laikā. Šīs neveiksmes nedrīkst jūs izsist no sliedēm, jāprot ticēt sev un bērnam.
- šīs metodes praktizēšanu jāuzsāk līdz bērna 6 mēnešu vecumam, vēlāk bērnu dabiskā uzvedība (signāli, ko nolasīt) pamazām pagaist, ja tie netika trenēti iepriekš un atgriežas tikai pēc 2 gadu vecuma, kad bērns sāk apzināti (ar prātu) kontrolēt slēdzējmuskuļu darbību.
- diemžēl šo metodi nevarēs praktizēt neregulāri - vienu dienu ķeram signālus un "izsēdinam", citu dienu uzliekam autiņbiksi. Tas sajauks bērnam prātu un neveicinās signālu padošanas-nolasīšanas procesa attīstību.
- šī metode vairāk piemērota "dabai pietuvinātiem" cilvēkiem - tiem, kas lielu daļu pavada tuvāk dabai, dzīvo laukos, vai privātmājās. Ja jūsu mājā ir dārgs parkets, mīkstās mēbeles, paklāji un jūs satrauc to sabojāšana - šī metode sagādās grūtības.
- ja jūs negūstat atbalstu šīs metodes izmantošanā no pārējiem ģimenes locekļiem, būs problemātiski veiksmīgi to praktizēt (kaut vai psiholoģiskā aspekta dēļ).
Nobeigumā gribētu teikt vienu, kārtējo reizi pārliecināmies, ka viss jaunais ir sen aizmirsts vecais. Bērnu dabiskā higiēna ir lielisks veids, kā dibināt ļoti ciešu saikni ar savu jaundzimušo, attīstīt sievietes, mātes intuīciju, būt tuvāk dabai. Ja esat izlēmušas mēģināt - lieliski! Ticiet sev un savam bērniņam un jums viss izdosies!
