pirmdiena, 2014. gada 24. novembris

Laktozes nepanesamība un zīdīts bērns



Kā zināms, viena no svarīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir mātes piena cukurs - laktoze. Tieši cilvēka piens satur vislielāko šī cukura daudzumu pienā salīdzinot ar citiem zīdītājiem. Tieši laktoze nodrošina ap 40% bērnam nepieciešamās enerģijas, kā arī tā ir svarīga smadzeņu attīstībai.
Jau noskaidrojām (skatīt rakstu par mātes piena sastāvu), ka tieši priekšējais mātes piens satur ļoti daudz laktozes. Ja bērns zīž krūti pietiekami ilgi, tad mātes piena sastāv zīdīšanas reizē sāk mainīties - tas kļūst taukvielām bagātāks un palielinās olbaltumvielu daudzums, kura sastāvā ir arī laktāze - ferments, kas sašķeļ laktozi. Laktāze sašķel laktozi divās mazākās molekulās - galaktozē un glukozē.


Ja laktāzes bērna organismā ir bijis nepietiekami (iemeslus apskatīsim vēlāk), laktoze virzās tālāk bērnu kuņģa un zarnu traktā un veicina Lactobacillus bifidus (zarnu baktērijas) koloniju veidošanos. Šīs baktērijas nodrošina skābu vidi un palīdz cīnīties ar patogēnām baktērijām, parazītiem un sēnītēm bērna organismā. Kā blakusefekts skābai videi ir gāzu veidošanās. Jo vairāk nesašķeltās laktozes, jo lielāka gāzu veidošanās.

Patiesībā pastiprināta gāzu veidošanās zīdaiņiem ir normāla parādībā un tas ir izskaidrojams ar to, ka nesen dzimuša bērna kuņģa un zarnu trakts nav pietiekami nobriedis, pareizā mikroflora vēl tikai veidojas. Tomēr arvien biežāk mūsdienās bērnu dakteri bērniem ar pastiprinātu gāzu veidošanos un "sliktas kakas" problēmām norāda uz iespējamo laktozes nepanesamību un, ja šīs problēmas ieilgst un sāk ciest bērna labsajūta, attīstība, dakteri iesaka kardinālas metodes tās risināšanai, līdz pat pilnīgai atšķiršanai no mātes krūts un pāriešanai uz laktozi nesaturošiem piena maisījumiem.

Iesākumā noskaidrosim, kas var liecināt par laktozes nepanesamību, jeb kādas pazīmes uz to norāda:

  • šķidra, bieži putaina, ar skābu nepatīkamu smaku vēdera izeja, kas var būt ļoti bieža (pat vairāk kā 10 reizes dienā),
  • zīdīšanas laikā bērns uzvedās ļoti nemierīgi,
  • pastiprināta gāzu veidošanās,
  • smagākos gadījumos, bērns ļoti slikti pieņemas svarā vai pat to zaudē.
Daļu no šīm pazīmēm var novērot lielai daļai zīdaiņu līdz 3 mēnešu vecumam, vai ne? Un tas nebūt nenorāda uz to, ka jūsu bērnam ir laktozes nepanesamība, kura medicīniski jāārstē vai bērnam pilnībā jāizslēdz mātes piena uzturs. 


Pirms atņemt bērnam krūti pavisam, noskaidrosim laktozes nepanesamības iemeslus un iespējamos risinājumus.

Var iedalīt vairāku veidu laktozes nepanesamību:

  1. Laktozes pārslodze. Šis ir stāvoklis, kas novērojams lielākai daļai zīdaiņu vecumā līdz 3 mēnešiem un ko veiksmīgi var atrisināt, veicot korekcijas zīdīšanas organizēšanā.
  2. Pirmreizējā laktozes nepanesamība - iedzimta laktāzes (laktozes šķelšanas fermenta) nepietiekamība vai pat pilnīgs tās trūkums organismā. 
  3. Otrreizējā laktozes nepanesamība - situācija, kad organismā ir pazemināta laktāzes fermenta izstrāde, ko rada to izstrādājošo šūnu bojājums, jeb citiem vārdiem sakot - kuņģa un zarnu trakta gļotādas bojājumi, kas radušies infekciju, hronisku saslimšanu, alerģisku reakciju dēļ. 
Kā noteikt, vai bērnam ir tikai laktozes pārslodze, vai tomēr patiesā laktozes nepanesamība, kas ir jāārstē nopietni?

Patiesībā tas nav vienkārši - ir virkne analīžu, kas varētu norādīt uz laktozes nepanesamību, tomēr neviena no analīzēm nedod 100% pārliecību par patieso laktozes nepanesamību kā diagnozi. Pie tam pirmajos 3 mēnešos analīzes zīdainim visticamāk arī uzrādīs laktozes nepanesamību jeb laktāzes nepietiekamību.
Pirms ķerties pie nopietnas ārstēšanas, ieteicams ar zīdīšanas konsultanta palīdzību izpētīt jūsu zīdīšanas organizēšanas ikdienu un veikt tajā korekcijas.

Zīdīšanas pareiza organizācija 
Šoreiz neiedziļināšos mātes piena sastāvā (lasiet bloga rakstu par mātes piena sastāvu), tikai uzskaitīšu galvenos principus, kurus būtu jāievēro, lai mazinātu laktozes nepanesamības simptomus zīdainim vai pat pilnībā tos novērstu:
  • nedrīkst atslaukt pienu pēc zīdīšanas no krūts, ko bērns ir ēdis. Tādā veidā jūs atslauksiet tieši taukaināko un ar laktāzi bagātāko piena daļu, kuru parasti vai nu izlej vai sasaldē. Tātad bērnam tiks vairāk ar laktozi bagāts piens un mazāk laktāzes.
  • mainiet krūti tikai tad, kad bērns to ir zīdis pietiekami ilgi (vismaz 20 minūtes).
  • labāk vienā zīdīšanas reizē ēdināt no vienas krūts un ievērot krūts dežūras aptuveni 2 stundu garumā, tā jūs nodrošināsiet  bērnam piekļuvi taukainākam un ar laktāzes fermentu bagātākam pienam, kas veicinās piena cukuru - laktozes - labāku pārstrādi. 
  • pārliecinieties, ka bērns ņem krūti pareizi, jo tikai pareizs krūts satvēriens nodrošinās pietiekamu piena daudzumu, jo īpaši t.s. "aizmugurējā" jeb taukainākā piena izzīīšanu.
  • ļoti vēlamas ir nakts zīdīšanas, tieši naktī mātes pienā sastāvā nonāk vairāk laktāzes fermentu un tauku, kuri nepieciešami laktozes sašķelšanai un bērna svara pieaugumam.
  • nevajadzētu bērnam atņemt krūti, pirms viņš nav to pats palaidis, it īpaši pirmajos 3-4 mēnešos. 
Alergēnu izslēgšanas no mātes uztura 
Ja visi šie ieteikumi tomēr nepalīdz, bērna stāvoklis nemainās vai pat pasliktinās, ir pamats domāt par īsto laktozes nepanesamību un patieso laktāzes trūkumu bērna organismā. Kā nākamais solis problēmas risināšanai ir alergēnu izslēgšana no mātes uztura. Runa ir par govs piena olbaltumvielām. Ja māte patērē daudz govs piena izstrādājumus, it īpaši pienu, sviestu un saldo krējumu, tas var pastiprināti iesūkties arī mātes pienā, ietekmēt bērna zarnu trakta darbību un radīt laktāzes nepietiekamo izstrādi.  Parasti to dara šādi - izslēdz pilnīgi visus govs piena olbaltumvielas saturošus produktus no mātes ēdienkartes, ja bērna zarnu trakta darbība nedēļas laikā normalizējas, mātes uzturā var pakāpeniski ieviest skābpiena produktus, liellopu gaļu, paralēli sekojot bērna vēdera izejas un pašsajūtas izmaiņām. Bieži vien situāciju palīdz normalizēt arī saldumu izslēgšana no mātes ēdienkartes.

Laktāzes fermenta preparātu lietošana 
Kā nākamais solis, ja nekas iepriekšminētais nelīdz, ir fermenta laktāzes papildināšana medikamenta veidā. Parasti to izraksta ārsts, kas nozīmē arī devas un lietošanas ilgumu. Noteikti nevajadzētu to lietot bez ārsta ziņas. Kā viens no šāda veida preparātiem, ko izraksta dakteri laktozes nepanesamības gadījumos ir Lactasin. 

Pāriešana uz zemā laktozes satura vai bezlaktozes maisījumiem
Tikai īpaši smagos gadījumos, kad nelīdz neviena no augstākminētajām metodēm, bērnam ir vai nu daļēji vai pilnīgi jāaizstāj uzturs ar zemā laktozes satura vai pilnībā bezlaktozes maisījumu. Tomēr ārsts var ieteikt krūts pienu aizstāt ar šāda tipa maisījumiem tikai daļēji, tādejādi mazinot laktozes uzņemšanu, bet nodrošinot  bērnu ar pietiekamu uzturu. 

Nobeigumā jāsaka, ka patiesā iedzimtā laktozes nepanesamība jeb laktāzes nepietiekamība ir pietiekoši reta saslimšana (1 no 200000 bērniem) un lielākoties šis bērnam un vecākiem nepatīkams periods pakāpeniski pāriet līdz 6 mēnešu vecumam vai pat ātrāk, ja izdodas uzlabot zīdīšanas organizēšanu. 

trešdiena, 2014. gada 29. oktobris

Bezmaksas lekcija Valmierā

Pēdējā šogad manis vadītā BEZMAKSAS nodarbība "Krūts barošana - teorija un prakse", kas notiks Valmierā, Beātes ielā 23, centrā "Ideju māja", plkst.12:00!

Kas nepaspēs, netiks, vai kurām vēl nebūs aktuāli šajā brīdī šīs tēmas, sekojiet līdzi Ideju mājas piedāvājumam - tur būšu sastopama regulāri - gan dažādās nodarbībās par zīdīšanu, bērna piebarošanu, zīdaiņa adaptāciju, pūriņa sagādi un dažādiem citiem jautājumiem, gan arī individuālajās konsultācijās.

Šeit blogā ir informācija, kā ar mani sazināties! Cēsu pilsētā un apkārtnē braucu arī mājas vizītēs.

Nedaudz par bezmaksas nodarbību.

Tā nebūs tipiska lekcija, parasti esmu ļoti atvērta māmiņu sarunām, varēsim runāt ne tikai par zīdīšanas pamatlietām, bet arī par tiem jautājumiem, kuri nodarbību grupā tajā brīdi būs aktuāli. Dalīšos arī ar savu pieredzi kā trīs bērnu māmiņa, ar savām veiksmēm un neveiksmēm.
Un noteikti apsolu, pēc šīs nodarbības katra topošā vai jaunā māmiņa gūs pārliecību, ka zīdīšana ir vienkārša, ļoti svarīga gan mammai, gan mazulim, gan arī ģimenei kopumā, pārliecību, ka jebkāda problēma ir atrisināma un svarīgāko - sirdsmieru par to, ka viss izdosies!

Tiekamies!

otrdiena, 2014. gada 28. oktobris

Mātes piena sastāvs - kur slēpjas tā vērtīgums?



Par šo tēmu padziļināti latviešu valodā nav iespējams atrast daudz informācijas un tas ir saprotams, kādēļ gan plaši klāstīt zinātnisku informāciju par noteikta šķidruma sastāvu un ta īpašībām? Mēs taču detalizēti nepētam ikdienā govs piena ķīmisko sastāvu, lai saprastu, kādu labumu šī produkta patērēšana dod mūsu organismam.

Tomēr šoreiz ir nedaudz citādāk. Tieši mātes piena sastāva nedaudz padziļinātāka izpratne padara mātes piena nozīmību bērna augošajam organismam saprotamāku.

Sāksim ar to, ka noskaidrosim tos jautājumus, uz kuriem atbildes radīsies pašas no sevis, kad iepazīsimies ar mātes piena sastāvu.

1) Vai zīdainim ir jādod padzerties ūdeni no pirmajām dzīves dienām?
2) Vai mans piens ir liess un bērns tādēļ nav paēdis?
3) Kādēļ bērnam rodas gāzītes?
4) Kādēļ nedrīkst ierobežot zīšanas ilgumu un zīdīšanas biežumu?
5) Vai manam bērnam ir laktozes nepanesamība?

Bieži tiek lēsts dažādos informācijas avotos - Mātes piens ir unikāls, tieši jūsu bērnam piemērots enerģijas un uzturvielu avots, kuram nav 100% aizstājēja. Ir tikai alternatīvas.

Un patiesībā tā arī ir, daba ir parūpējusies par to, lai katram mazulim, kas ienāk šajā pasaulē, būtu tieši viņa vajadzībām, tempiem, dzīves situācijām  piemērots barības avots, kas ne tikai dod sāta sajūtu un remdē slāpes, bet veicina bērna fizioloģisko, psihosomatisko, imūno attīstību un sagatavo viņu turpmākai saskarei ar apkārtnes bioloģisko un sociālo vidi.

No kā tad sastāv mātes piens? Zemāk uzskaitīšu procentuālo sastāvu, tomēr uzreiz gribu piezīmēt, ka dažādās dzīves situācijās, dažādā bērna vecumā un pat vienas zīdīšanas reizes ietvaros piena sastāvs var mainīties, tādējādi pielāgojoties bērna vajadzībām.


  • ūdens 87%
  • ogļhidrāti 7%
  • tauki 4%
  • olbaltumvielas 1%
  • mikroelementi, vitamīni, minerālsāļi, hormoni, dzīvās šūnas 1%

Ūdens
87% ūdens mātes piena sastāvā pilnībā nodrošina bērna vajadzības pēc šķidruma visas diennakts garumā. Pie tam jāņem vērā, ka mātes pienā esošais ūdens ir bioloģiski aktīvs, tādēļ bērna organismā uzsūcas daudz labāk kā parasts attīrīts vai avota ūdens. Jebkurā diennakts laikā, jebkuros apstākļos - arī svelmainā vasarā - bērnam līdz 6 mēnešu vecumam krūts piens 100% nodrošina nepieciešamo ūdens daudzumu. Karstās dienās, gadījumos, kad bērns ir apslimis (īpaši vēdera vīrusu gadījumos) bērnam biežāk jāpiedāvā krūts. 

Ogļhidrāti
Gandrīz lielāko daļu no mātes piena ogļhidrātiem sastāda piena cukurs - jeb laktoze. Mātes piens satur arī citus cukurus - piemēram, fruktozi, galaktozi un citus oligosaharīdus. Laktoze mātes pienā ir atrodama daudz lielākā daudzumā nekā jebkurā zīdītāju pienā dzīvnieku pasaulē. Laktoze veicina kalcija un dzelzs uzsūkšanos bērna organismā, tādu vielu rašanos, kas atbild par centrālās nervu sistēmas attīstību, kā arī stimulē bērna kuņģa un zarnu trakta attīstību, tai skaitā arī īpašu Lactobacillus bifidus baktēriju koloniju rašanos bērna vēderiņā. 
Tomēr laktozi bieži uztver kā tādu bubuli, ar ko dakteri baida jaunās māmiņas un gandrīz katram bērnam, kam sabojājas vēdera izeja, piedēvē laktozes nepanesamību. Laktoze izraisa bērna gremošanas sistēmā rūgšanas procesus, tas tiesa, bet tajā pat laikā citas mātes piena sastāvdaļas veiksmīgi tiek ar to galā, ja vien mēs ļaujam organismam to darīt. Par to, sadaļā - Olbaltumvielas.  

Tauki
4% patiesībā nav nemaz tik daudz. Tikpat daudz cik lauku gotiņas pienā. Tomēr mātes piena un govs piena taukiem ir milzīga atšķirība. Mātes pienā tauki ir mikroskopisku lodīšu izskatā, kuras ir daudz mazākas  pēc izmēra, salīdzinot ar jebkuru citu zīdītāju pienu. Tas nodrošina tauku vieglāku pārstrādi un uzsūkšanos bērna organismā. Pie tam mātes pienā ir ideāls līdzsvars starp piesātinātām un nepiesātinātām taukskābēm, un nepiesātināto taukskābju īpatsvars ir lielāks. Nepiesātināto taukskābju nozīme bērna smadzeņu attīstībā spēlē svarīgu lomu, kā arī nodrošina bērna fizioloģisko attīstību un augšanu. 
Tauku sastāvs mātes pienā ir tā daļa, kas mainās visbūtiskāk pat vienas ēdienreizes laikā. Zīdīšanas sākumā, kad bērns tikko pielikts pie krūts, un beigās tauku saturs var atšķirties pat 4-5 reizes. Sākumā piens satur vairāk laktozi un uz ēdienreizes beigām - vairāk taukvielu. Tas ir savdabīgs pašregulācijas mehānisms - lai nodrošinātu bērnam ūdens un ogļhidrātu pilnvērtīgu uzņemšanu, tā saucamais sākuma piens ir šķidrāks, parasti tek ar lielu strūklu un bērns ļoti aktīvi zīž un norij, uz ēdienreizes beigām piens tek daudz lēnāk, pat izdalās tikai pa pilītei, taču tieši šis beigu piens satur ļoti daudz taukvielu, kas nodrošina bērnam sāta sajūtu un veicina bērna svara pieaugumu. Tieši tādēļ ir svarīgi neierobežot bērnam ēdienreizes ilgumu un šķietami snaudošam bērnam, kas ik pa brīdim izdara zīšanas kustības, neatņemt krūti, līdz viņš to nav palaidis pats. 

Olbaltumvielas
Galvenā mātes piena olbaltumviela ir alfa-laktalbumīns. Šī olbaltumviela ir gan kā uztura nodrošināšanas komponente, gan laktozes veidošanās palīgs. Tieši uz šo olbaltumvielu arī parasti diagnosticē alerģijas izpausmes, jeb tā saucamo laktozes nepanesamību. 
Tomēr mātes piens satur arī tādas olbaltumvielas kā lipāzi un laktāzi. Lipāze piedalās tauku šķelšanas procesos, savukārt laktāze - laktozes šķelšanas procesos. Ko tas nozīmē? Mātes piens satur vielas, kas palīdz sašķelt laktozi un taukus, jeb citiem vārdiem sakot, tas palīdz sasķelt pats sevi!!!  
Jāsaka, ka laktāze - jeb olbaltumviela, kas palīdz šķelt laktozi, parasti parādās mātes piena sastāvā lielākā daudzumā tieši uz zīdīšanas beigām, savukārt laktoze vairumā ir sākuma pienā. Tas izskaidro gadījumus, kad bērnam ir pastiprināta vēdera pūšanās, šķidra, gļotaina kaka un pat izsitumi. Kad papēta šādu bērnu zīdīšanas ritmus un secību, bieži var kostatēt, ka māte dod bērnam abas krūtis vienā barošanas reizē, ierobežo bērna zīšanas ilgumu, vai arī gadījumos, kad mātei ir ļoti daudz piena un nav iestājusies nobriedusi laktācija. Tas viss lielākoties ir izskaidrojams ar to, ka bērns netiek pie tā saucamā beigu piena, netiek pie taukiem un laktāzes, kas palīdzētu sašķelt laktozes bagāto sākuma pienu. Šādi bērni mēdz slikti pieņemties svarā. Tomēr jāsaka, ka tā ir mākslīgi radītā laktozes nepanesamība vai arī tikai pārejošā laktozes nepanesamība. Laktozes nepanesamību nevar diagnosticēt tikai pēc ārējām pazīmēm, ir jāveic padziļināta asins analīze, tādēļ nepiedēvējiet bērnam laktozes nepanesamību, pirms neesat sakārtojuši zīdīšanas ritmus.
Mātes pienā ir arī citas olbaltumvielas, kuras pilda citādas funkcijas bērna organismā - veido aizsargmehānismus, kas palīdz cīnīties ar infekcijām. Ja māmiņa saslimst, ātri vien viņas piens satur slimības antivielas, kas palīdz bērnam cīnīties ar slimību vai pat pilnībā to novērš. Tieši tādēļ ir svarīgi nepārtraukt zīdīt arī mātes slimības laikā. 

Pārējās vielas 
Ir daudz dažādu vielu, ko satur mātes piens. Piemēram, 15 veidi dažādu hormonu (arī endorfīni- jeb tā saucamie "laimes hormoni"), dažādi augšanas faktori, dzīvās mātes šūnas, kuras satur unikālu tieši šīs konkrētās mātes informāciju. Šīs vielas ir grūti un pat neiespējami mākslīgi sintezēt un tās noteikti padara mātes pienu unikālu. 

Vitamīni un minerālvielas, ko satur mātes piens ir tieši tādā koncentrācijā, kā tas konkrētajā brīdī, bērna vecumā ir nepieciešams, pie tam, šīs vielas ir tādos ķīmiskos savienojumos, kuri ārkārtīgi viegli uzsūcas bērna organismā. Piemēram, dzelzs mātes pienā nav ļoti daudz (ja salīdzina ar citu veidu pieniem), tomēr tā absorbēšanās bērna kuņģī ir līdz pat 70%, salīdzinājumam - govs pienā esošā dzelzs absorbējas tikai par 30%.  Mākslīgi radītā (kā, piemēram, zīdaiņu maisījumos) tikai par 10%. Tieši tādēļ ekskluzīvi zīdītiem bērniem ļoti reti diagnosticē dzelzs trūkumu organismā - jeb dzelzs anēmiju. 

Nobeigumā gribētos teikt, ka daba ir paredzējusi šo lielisko iespēju - katram mazulim saņemt mātes pienu un tajā esošās unikālās vielas, un pat ja mātei laktācija nav pilnīga vai minimāla - nevajadzētu liegt bērnam vismaz daļēji, bet saņemt mātes pienu. Labs psiholoģiskais un informatīvais atbalsts, kā arī dažu vienkāršu zīdīšanas organizēšanas likumu ievērošana sniedz iespējas zīdīt 97% sieviešu. 

Raksta tapšanā izmantoti centra "Rožana" (www.rojana.ru), La Leche League International (http://www.llli.org/) un citi interneta resursi. 

Raksta pārpublicēšanas gadījumā- atsaukties uz autori! 

pirmdiena, 2014. gada 6. oktobris

Bezmaksas lekcija māmiņām "Bērna zīdīšana - teorija un prakse"


Šonedēļ 9.oktobrī plkst.14:00 sadarbībā ar Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociāciju (www.zidit.lv) Cēsīs, Rīgas ielā 21  rīkoju BEZMAKSAS lekciju topošajām un jaunajām māmiņām 

"Bērna zīdīšana - teorija un prakse"

Lekcijas ietvaros sniegšu visplašāko informāciju par bērna zīdīšanu, fizioloģiju, problēmu risinājumiem un praktiskām lietām. Dalīšos pieredzē un atbildēšu uz individuāliem jautājumiem.

Lekciju finansē projekts, ko organizē "Slimību profilakses un kontroles centrs" un Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija.


Ar šo lekciju vēlos  ievadīt nodarbību kursu 'Bērna zīdīšana", ko drīzumā piedāvāšu gan Cēsīs, gan Valmierā. Lekciju kursa ietvaros sekojošās tēmas.

1.nodarbība
Zīdīšana – pirmie soļi un iemaņu veidošanās
·         Pirmās stundas un dienas – kas ir jāzina, lai veiksmīgi uzsāktu zīdīšanu
·         Svara pieaugums un dinamika – kas ir svarīgi?
·         Krūts satvēriens – kā tas izskatās? Kā pareizi pielikt bērnu pie krūts.
·         Veiksmīgas zīdīšanas pamatprincipi
·         Krūšu piebriedums, sāpīgums, jūtīgi un saplaisājuši krūtsgali, piena sastrēgums – kas jāzina un kā rīkoties?
·         Pirmās zīdīšanas pozas
·         Mātes ēdienkarte un tās ietekme uz zīdītu bērnu

2.nodarbība
Zīdīšanas prakse, problēmas un to risinājumi
·         Viss par krūšu veselību zīdīšanas laikā – piena sastrēgumi, plaisas, mastīts, dažādu problēmu risinājumi
·         Bērns atsakās no krūts – tipiskākais vecums un īpatnības, iemesli, risinājumi
·         Vēdergraizes, kolikas, atgrūšana, zīdīšana slimību laikā (gan bērna, gan māmiņas).
·         Krūts un papildus ierīces – māneklīši, pudelītes – vai un kad nepieciešams izmantot.
·         Piena atslaukšana – nepieciešamība, metodes, piena uzglabāšana.
·         Nepietiek piena – kā atšķirt patieso piena nepietiekamību no viltus. Piena krīzes un to risinājumi.
·         Pāriešana no jauktā tipa bērna barošanas (zīdīšana + piebarojums ar mākslīgo maisījumu) uz ekskluzīvo zīdīšanu. Metodikas apraksts un termiņi.
·         Bērns kož – viss par zīdīšanu „zobainiem” bērniņiem, zīdīšana un piena zobu veselība
·         Zīdīšana publiskās vietās, speciāls apģērbs un īpatnības.
·         Zīdīšana un gulēšana kopā ar bērnu- priekšrocības un trūkumi, ierobežojumi

3.nodarbība
Zīdaiņa maigā adaptācija
·         Zīdaiņa ienākšana ģimenē, pamatlietas
·         Bērna telpas uztvere un šo prasmju attīstības ietekme uz bērna ikdienu
·         Zīdaiņa kopšana  un higiēna
·         Pastaigu organizēšana ar mazu bērnu
·         Tīšana autiņā – kā to darīt, līdz kādam vecumam un  ietīšanas priekšrocības
·         Bērna ieaijāšana – darīsim to pareizi!
·         Zīdaiņu vannošana
·         Ikdiena ar zīdaini mājās – kā atvieglot sev dzīvi. Drošības jautājumi
·         Īsumā par slingiem – veidi un lietošanas īpatnības

4.nodarbība
Piebarojuma uzsākšana zīdaiņiem un zīdīšanas noslēgums
·         Piebarojuma metodes un to īpatnības, priekšrocības un trūkumi
·         Katras piebarojuma metodes apraksts un praktiskā pielietošana
·         Piemērotākais vecums zīdīšanas nobeigumam. Bērna vadīta zīdīšana. Zīdīšana un audzināšana s jautājumi.
·         Zīdīšana un bērnudārza gaitas.
·         Zīdīšana un mātes atgriešanās darbā, prombūtne no zīdīta bērna. Kā darīt pareizi?

·         Zīdīšana un krūšu veselība. 

piektdiena, 2014. gada 26. septembris

Nepietiek piena! - Vai visu dari pareizi?

Kad ķēros klāt šī bloga rakstīšanai, manā galvā kā tādā skudru pūznī sāka kustēties simtiem domu, ideju un apsvērumu - ko tad rakstīt? Sākot ar zīdīšanas vēsturi, fizioloģiju un beidzot ar populārākajiem mītiem...
Tomēr laikam jāsāk ar to, ka zīdīšana patiesībā nav nekas īpašs, jauns un neparasts.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, nesāksim pētīt klases un grupas, pie kurām cilvēku kā dzīvu būtni varētu pieskaitīt, bet domāju, ka jebkurš piekritīs - mēs esam zīdītāji. Ne velti sieviešu dzimtes pārstāvēm ir piena dziedzeri, kuri noteiktos dzīves apstākļos sāk ražot pienu. Vēl mēs zinām, ka, lai piens sāktu rasties ir nepieciešams kāds, kas to patērēs. Un te, gandrīz kā mikroekonomikas pamatkursā, ja kāds produkts, nonākot tirgū piedāvājumā, netiek pieprasīts vai tiek pieprasīts daudz mazākā apjomā, šī produkta piedāvājums neizbēgami sarūk un\vai izzūd pavisam. (kā redzams, arī šeit noder ekonomikas zināšanas :) )
Ko tas nozīmē?
Atbilde ir visai vienkārša - ja jebkādā veidā bērnam ierobežo pieeju mātes pienam, (zemāk minēšu šos vispārpieņemtos un sabiedrībā zināmus ierobežojumus), tas neizbēgami noved pie piena daudzuma samazinājuma, kas agrāk vai vēlāk noslēdzas ar pilnīgu piena izsīkumu.

Kas ir šie ierobežojumi? Minēšu pavisam nezinātniski, bet tā, kā tautā to parasti pasniedz:

1.ierobežojums -  bērnu nedrīkst pārāk bieži likt pie krūts, jo tas noslogos viņam kuņģi.
Patiesībā tas ir aplams apgalvojums. Zīdīti bērni nekad (gribu usvērt - NEKAD!)  neapēd vienādu daudzumu piena vienā ēdienreizē. Kāpēc? Tāpēc ka bērni zīž krūti ne tikai tādēļ, lai piepildītu kuņģi. Viņi to dara daudz dažādu iemeslu dēļ- nu, piemēram,

  • lai mazinātu stresu, ko izraisīja dzemdības, raudzībnieku pūļi, skaļa, spilgta un nesaprotama vide, kurā bērns ienāk,
  • lai palīdzētu sev atviegloties- pačurāt, pakakāt, vai vienkārši nopurkšķināties,
  • lai pārliecinātos, ka mamma ir tepat un nekur nav pazudusi,
  • lai sasildītos,
  • lai mazinātu jebkāda veida diskomfortu un sāpes,
  • un, protams, lai remdētu izsalkumu un slāpes.
Katrā no šiem gadījumiem bērns izzīdīs pavisam atšķirīgu piena daudzumu. Kā lai zina, ka plkst. 14:00 mazulis, pielikts pie krūts (mamma domā, lai paēstu, bet bērns - lai vienkārši nomierinātos un aizmigtu), izēd 150 vai 20 ml piena?  Un kas būs, ja mamma nākamreiz viņu pieliks tikai ap plkst. 17:00, bet bērns visu šo laiku dzīvojis ar 20ml piena puncī? Rezultāts parasti neliek sevi ilgi gaidīt - drīz vien mamma sniedzas pēc pudelītes ar maisījumu.
Un vēl - mātes piens ir tik draudzīgs bērna kuņģim un zarnu traktam, ka tas zibenīgi uzsūcas un pārstrādājas un nevar radīt smagumu kuņģī, jo vienkārši tur ilgi neuzturās. Neiedziļinoties piena ķīmiskajā sastāvā, jāsaka, ka daba paredzējusi to, lai  mātes piens būtu viegli sagremojams un piemērots tieši jūsu bērnam tieši noteiktajā brīdī ar noteiktu garšu, smaržu, sastāvu un pat krāsu.
Secinājums - zīdīšanas reižu skaita ierobežošana noved pie piena daudzuma samazināšanās, jo jūs nekad nezinat, cik bērniņš katrā reizē izzīdīs un tas arī nav jāzina, jo bērns ir dzīva būtne nevis trauks, kas vienkārši jāpiepilda, kad tas kļuvis tukšs. Piedāvājiet bērnam krūti bieži, pie katras iepīksēšanās un kužināšanās, un noteikti neskaitiet cik reizes pa dienu to darāt.

2.ierobežojums- bērnam vienas ēdienreizes ilgums jeb atrašanās pie krūts jāierobežo, šur tur izskan - 15 minūtes un ņemam nost.
Kā jūs justos, ja, izdzerot no rīta tikai pusi gardi smaržojošas un kūpošas kafijas krūzes, kāds jums to vienkārši atņem? Kādēļ ar vēsu prātu mēs gatavas to nodarīt mūsu bērnam?
Zīdaiņi, it īpaši pirmajās nedēļās, mēdz atrasties pie krūts tikpat kā visu laiku. Ko viņi tur dara? To jau minēju punktā 1, jo zīšana nebūt nenozīmē katrreiz ēšanu un dzeršanu. Ja zīdainim ir neierobežota pieeja krūtij - viņš būs paēdis, padzēries, laimīgs, izgulējues, siltumā un visādi citādi apmierināts. Un turklāt, jo vairāk bērns krūti stimulēs, jo vairāk piena tur radīsies.
Un ir vēl viens aspekts, kas ir pretrunā ar šo nepareizo ieteikumu - mātes pienam ir interesanta īpašība - tā sastāvs mainās pat vienas ēdienreizes laikā. Jo ilgāk mazulis zīž vienu krūti, jo vairāk piens kļūst taukvielām bagātāks un līdz ar to barojošāks. Ja jūs noņemat bērnu no krūts par ātru, vai arī iedodat otru krūti pēc īsa laika sprīža, jo lielāka iespējamība tam, ka bērniņš izēdīs tikai to ūdeņaināko sākuma pienu un netiks klāt taukainākam. Kā rezultāts parasti  -  nepietiekams svara pieaugums un bieži arī gremošanas traucējumi zīdainim.

Noslēgumā gribētos teikt - domājiet vairāk ar sirdi, ne ar prātu. Ja bērniņš raud, pat ja viņš pirms 15 minūtēm ir ēdis, jums ir jāpieliek viņš pie krūts. Mātes piens satur ne tikai ūdeni, olbaltumvielas, taukus, imūnvielas, vitamīnus, bet arī laimes hormonus.

Lai mammas prāts ir mierīgs un bērniņš paēdis!

ceturtdiena, 2014. gada 25. septembris

Kas ir zīdīšanas konsultants un ko viņš dara?

Katra māmiņa jau pirms bērniņa piedzimšanas domā par to, kā viņa baros savu bērniņu, cik ilgi. Mūsdienās arvien vairāk uzsver zīdīšanas lomu bērniņa agrīnajā attīstībā, attiecību veidošanā ar šo pasauli, ar aprkārtējiem cilvēkiem. Neviens vairs neapšauba mātes piena nozīmīgumu bērna pirmajos dzīves  gados.
Tomēr, lai kā topošā māmiņa noskaņotos uz veiksmīgu zīdīšanas uzsākšanu, ievāktu informāciju, konsultētos ar draudzenēm, mammu, vecmāmiņu, tanti, paziņu, kad bērniņš piedzims, ne vienmēr viss iet gludi un izdodās veiksmīgi.

Kādēļ tā?

Vispār jau daba ir šādi veidojusi sievieti un viņas jaunpiedzimušo, lai tāds fizioloģisks process kā zīdīšana vispār varētu notikt. Tomēr jājautā - vai katra mūsdienu sieviete prot sevī ieklausīties, atrast pareizās atbildes uz jautājumiem savā instinktu līmenī? Diemžēl mūsdienu sievietei ir tik daudz informācijas avotu - interneta vide, ģimenes ārstu sniegtā informācija, semināri, lekcijas. Informācijas apjoms ir liels un arī ļoti dažāds. Kā saprast, kurš viedoklis ir pareizais?

Patiesībā ir vienkārši - kad mēs saaukstējamies - apmeklējam ģimenes ārstu, salaužam kāju - traumatologu, slikti redzam - acu ārstu, zobu sāpju gadījumā - stomatologu, ja jūtamies depresīvi, nomākti - varam meklēt psihologa palīdzību... šo sarakstu varētu turpināt diezgan garu.

Tātad - kad jaunajai māmiņai ir problēmas bērna zīdīšanā - jāmeklē zīdīšanas konsultanta palīdzība!

Zīdīšanas konsultante parasti ir sieviete, kura ir apguvusi Bērna zīdīšanas fizioloģiju, psiholoģiju, veicināšanu un vadīšanu īpašos kursos, kā arī pati veiksmīgi zīdījusi savu (-us) mazuli (-us). Šādi speciālisti Latvijā šobrīd ir diezgan daudz un joprojām var apgūt šo kursu Rīgas Stradiņa universitātē. Informāciju par zīdīšanas konsultantiem un dažādiem semināriem var iegūt Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijā (www.zidit.lv)

Zīdīšanas konsultante parasti konsultē pa telefonu, e-pastu, brauc klātienes vizītē gan uz māmiņas un bērniņa mājām, gan dzemdību nodaļām. Šī speciāliste prot uzklausīt, izprast māmiņas bažas, efektīvi iegūt vajadzīgo informāciju un dot noderīgus padomus, palīdzēt atrisināt zīdīšanas problēmas. Dzemdību namā un dzemdību nodaļās bērnu māsiņas sniedz pirmo informāciju par bērniņa zīdīšanu, pielikšanu pie krūts, zīdīšanas organizēšanas jautājumiem. Tomēr māmiņas pēc dzemdībām bieži ir apjukušas, satrauktas un šo informāciju neuztver pilnībā. Atbraucot ar zīdainīti mājās - rodas 101 jautājums un vēl lielāks apjukums ko un kā darīt. Šajā brīdī pieslēdzas visi informācijas avoti, ko minēju iepriekš, bet tieši šis ir īstais brīdis, kad sazināties ar zīdīšanas konsultantu!!!

Novēlu katrai māmiņai atrast savu īpašo zīdīšanas konsultantu, kas sapratīs, motivēs, palīdzēs atrisināt problēmas, vienkārši nomierinās un iedrošinās!

Lai jums veicas un lai jūsu bērniņiem saldas piena upes!