Kā atpazīt patieso bērna interesi par ēdienu?

attēls no http://puzkarapuz.ru/content/1574

Iepriekš stāstīju par bērna gatavību sākt iepazīties ar papildēdienu, kā vienu no svarīgām gatavības pazīmēm minot bērna interesi par ēdienu. Kā to atpazīt? Kā atšķirt no izziņas intereses?

Ir zināms, ka zīdaiņi diezgan agri sāk izrādīt pasaules izzināšanas vēlmes, kas izpaužas sākumā kā taustes, ožas, dzirdes maņu izmantošana pirmajos mēnešos, vēlāk, attīstoties redzei, bērni sāk aktīvi vērot pasauli un visu, kas tajā notiek. Bērna "pasaule" pirmajos mēnešos ir viņa māmiņa, tētis, brāļi un māsas, mājas un tajā notiekošais. Jau pēc 3-4 mēnešu vecuma bērns bieži stiepj rociņas pretī, cenšoties aizsniegt jebko, kas ir viņa acu priekšā, mācās satvert lietas ar rociņām, un, kad tas izdodas, stiepj visu uz mutīti - nevis pagaršot, bet izzināt - bērnam šajā vecumā ir ļoti izteikts zīšanas reflekss, bērns iepazīst pasauli ar mutes palīdzību.

Bērna interesi par ēdienu ir jāattīsta. Tas nenozīmē, ka jums ir jāņem biezeņa burciņa, karote un jāsāk barot. Ja bērns nebūs gatavs, drīz vien pabarošana pārvērtīsiet par cīņu par katru karoti un var pienākt brīdis, ka bērns atteiksies ēst papildēdienu pavisam.

Lūk, kā jūs varat attīstīt bērna interesi par ēdienu:

• Ļaujiet bērnam piedalīties ģimenes ēdienreizēs. To var sākt darīt no 5-6 mēnešu vecuma. Parasti bērnus šajā vecumā ļoti interesē viss, kas notiek apkārt. Ņemiet bērnu sev klēpī, kad ieturat maltīti. Bērns visticamāk stiepsies ar rociņām pretī jūsu šķīvim, centīsies atņemt jums karoti. Ļaujiet bērnam pataustīt ēdienu, ko ēdat. 
• Iedodiet bērnam savu karoti un arī savu bļodiņu. Iesākumā bļodiņa var būt arī tukša - bērns tikai mēģinās atdarināt jūsu darbības. Interese par ēdienu rodas tikai procesā. Bērnam jāredz, ka citi cilvēki ēd, bauda ēdienu. Arī tad, kad bērns jau sāks ēst papildēdienu, organizējiet bērna ēdienreizes kopā ar savējo, kopā ar ģimeni. 
• Nespiediet bērnam ēst, garšot kaut ko, ja viņš to nevēlas - griež prom galvu, viebjas, spļauj ārā, cenšas izvairīties no ēdiena. Tas tikai vairos nepatiku pret ēdienu un mazinās viņa interesi. 
• Īsta bērna interese par ēdienu izpaužās tā - jūs sēžat kopā pie galda, bērns ļoti uzstājīgi cenšas aizniegt jūsu šķīvja saturu. Ja piedāvājat bērnam karoti, savu bļodu, jebko citu, kas viņu varētu ieinteresēt - viņš kategoriski atsakās un nepārprotami norāda (ar ķermeņa kustībām, emocijām un skaļiem izsaucieniem) uz to, ko viņš vēlas - ēdienu!  Iegūstot, tiekot klāt, bērns nekavējoties to pagaršo, visticamāk viņš kāri izgaršo ēdienu un pēc tam prasa vēl.  

Dažreiz var saskarties ar situāciju, kad bērna interese par ēdienu mazinās vai pat kādā brīdī izzūd pavisam.Visticamāk kaut kas nogājis greizi - jūs pārāk uzstājāt ar ēdienu, bērns bija apslimis, bērnam mainījās ikdienas rituāli, bērnu sāka pieskatīt auklīte vai vecmamma u.t.l. Tādos gadījumos jāturpina bērna zīdīšana vai barošana ar mākslīgo piena maisījumu, ja bērns netiek zīdīts, bez ierobežojuma, jāuztaisa pauze papildēdiena piedāvāšanā, un pamazām jāsāk no nulles radīt bērnā interesi par ēdienu. Var izmantot nelielas viltības. Ņemiet bērnu pie galda, ēdiet paši, ar baudu, nedaudz pārspīlēti izrādot sajūsmu par ēdienu, bērnu ignorējiet, nepiedāvājiet un pat, ja bērns ieinteresējas, nepievēršat tam lielu uzmanību, notēlojiet, ka nemanat viņa interesi. Šis psiholoģiskais triks pastiprinās bērnā interesi un modinās viņā atkal vēlmi pagaršot. 

Vislabākais veids, kā radīt bērnā interesi par ēdienu, ir izvēlēties piemērotāko piebarošanas metodi. Interesi veicina pedagoģiskais piebarojums un arī BVĒ (bērna vadīta ēšana). Pediatriskais piebarojums bieži pastiprina atteikumu no papildēdiena. Par piebarojuma metodēm un to specifiku drīzumā. 

Atceraties - apetīte rodas ēdot! Nevar radīt interesi par ēdienu, uzstājīgi cenšoties pabarot bērnu, kurš tam vēl nav gatavs, vai kurš to nevēlas. Pacietība ir māmiņu labākais draugs. 

Kad bērns ir gatavs papildēdienam?

Šī tēma ir aktuāla katrai zīdainīša māmiņai. Kad un kā sākt bērna piebarošanu? Viedokļi par piebarojuma uzsākšanas laiku mēdz ļoti atšķirties - gan mediķi, gan bērnu kopšanas speciālisti, gan dažādi padomdevēji bieži vien nonāk pretrunās un min dažādus bērna vecumus, kad uzsākt piebarot.
Jāsaka, ka patiesībā nevar minēt vienu konkrētu bērna vecumu, kurā viņš kļūst gatavs uzsākt iepazīties ar pipildēdienu. Bērni attīstās ļoti dažādi un, domājot par piebarošanas uzsākšanu, drīzāk jāņem vērā pazīmes, kuras liecina par bērna attīstību un gatavību pagaršot kaut ko vēl bez mammas pieniņa vai piena maisījuma.

Kas liecina par bērna gatavību uzņemt papildēdienu? 

1)  Vecums nav mazāks par 4 mēnešiem, vislabāk, ja bērnam ir 6+ mēneši
Jaunāki bērni fizioloģiski nav gatavi uzņemt un pārstrādāt citādāku ēdienu, viņu kuņģa un zarnu trakts nav pietiekami attīstījies un nav gatavs "satikties" ar šķiedrvielām, skābēm un smagākām olbaltumvielām bagātu ēdienu.
Zīdaiņa kuņģa tilpums ir salīdzinoši neliels un gremošanas sistēma nav nobriedusi, dodot papildēdienu pāragri, bērns nespēj to sagremot un tas vienkārši "iziet cauri", nesniedzot nepieciešamās uzturvielas. Pie tam šis jaunais ēdiens var kairināt gan kuņģa- zarnu traktu, var "sabojāties" vēdera izeja, bērns var reaģēt alerģiski, var rasties kairinājums īpaši autiņbiksīšu rajonā.
Tomēr pāragri uzņemot papildēdienu diezgan lielos daudzumos, bērna kuņģis tiek piepildīts un bērns nevēlas uzņemt vairs tik daudz piena, cik līdz šim. Rodas nepatīkama situācija - papildēdiens nesniedz nepieciešamās uzturvielas, bet piens, kas ir zīdainim vispiemērotākais un viegli sagremojamais ēdiens, vairs netiek uzņemts pietiekami. Tam var būt diezgan nepatīkamas sekas - gremošanas sistēmas kairinājums, nepietiekami uzņemtās uzturvielas, kas komplektā bremzē bērna fizioloģisko attīstību.

2) Bērnam ir mazinājies vai vislabāk pavisam izzudis mēles izgrūšanas reflekss, kad bērns ar mēli izgrūž jebko, kas nonācis viņa mutītē (atskaitot krūts galu vai pudelītes knupīti).
Bieži māmiņas uzjautrinās, kā mazuļi, piedāvājot viņiem papildēdienu (biezenīšus), cenšas ar mēlīti izgrūst ārā visu, kas nonāk viņu mutītē. Mammas cītīgi "salasa"ar karotīti izšpļauto ēdienu un mēģina to ielikt  bērnam mūtītē atkal. Šī "spēle"var turpināties diezgan ilgi un var būt nogurdinoša gan mammai, gan bērnam. Tomēr jāsaka, ka šī situācija norāda uz to, ka bērns nav gatavs uzsākt ēst kaut ko papildus mammas pienam vai maisījumam.

3) Fizioloģiskās pazīmes. Bērns spēj noturēt ķermeņa augšdaļu  taisni, spēj nosēdēt ar nelielu atbalstu (piemēram, mammas vai tēta klēpī atbalstoties) vai patstāvīgi. Svarīga prasme ir arī tā, ka bērns koordinē savu roku kustības - spēj satvert lietas un apzināti pietuvināt tās mutītei, veic košanas / košļāšanas kustības. Šīs prasmes liecina par to, ka bērns pratīs tikt galā ar mutē nonākušo ēdienu un to norīt.

4) Viena no svarīgākajām pazīmēm - bērns ārkārtīgi interesējas par ēdienu. Viņš  ne tikai ar lielu interesi vēro kā mielojas pieaugušie un vecākie brāļi un māsas, bet arī  stiepjas pēc ēdiena, cenšas to satvert, tuvināt savai mutītei apzināti, vēlas pagaršot.


Jāsaka, ka pastāv virkne MALDĪGU bērna gatavības pazīmju, kuras bieži akcentē arī mediķi.

1.  Sāk samazināties svara pieagums. Tā ir normāla parādība - pēc 3-4 mēnešu vecuma zīdaiņi kļūst aktīvāki, vairāk kustās, apgūst jaunas prasmes. Tas veicina svara pieauguma dinamikas palēnināšanos un rada bažas vecākiem (un arī mediķiem). Nav pamata uztraukumam, Bērnam nav jāpieņemas svarā par kilogramu katru mēnesi. 
2. Bērns pēc krūts zīšanas vai pudelītes neaizmieg,  mēdz  būt nemierīgs, ir šķietami nepaēdis. Tā ir normāla uzvedība pēc 4 mēnešu vecuma, jo bērnam vienkārši vairs nav nepieciešams tik daudz miega kā līdz šim, miega režīms mainās un bērns biežāk ir nomodā. Ne vienmēr bērna neapmierinātība norāda uz izsalkumu.
3. Bērns sāk biežāk mosties naktī. Kad tas notiek, mammas automātiski pieņem, ka bērns ir izbadējies un sāk uzskatīt, ka ar pienu viņam vairs nepietiek. Tomēr  bērni var mosties ļoti dažādu iemeslu dēļ. Pēc 3-4 mēnešu vecuma, bērnam kļūstot aktīvākam, viņš sāk jūtīgāk reaģēt uz apkārtējo vidi un tajā notiekošo, var kļūst satrauktāks un raudulīgāks. Mošanās naktī ir normāla atbildes reakcija uz dienā piedzīvoto stresu, kas var būt gan negatīvs, gan pozitīvs. Ja bērns līdz 6 mēnešu vecumam patiešām naktī pamostas izsalkuma dēļ, lietderīgāk ir piedāvāt viņam krūti vai piena maisījumu, ja bērns tiek barots mākslīgi, nevis uzsākt pāragru piebarošanu.
4. Bērns ir mazāks, vai lielāks kā viņa vienaudži. Bērni ir dažādi. Bērni aug un attīstās atšķirīgi, gluži tāpat kā mēs pieaugušie esam ļoti dažādi - gari un īsi, tievi un apaļīgi. Ja bērns ir mazāks, kā viņa vienaudži, tad vai nu viņam tādam ir jābūt, vai viņam nepieciešams vairāk uzturvielu, kuras līdz 6 mēnešu vecumam vislabāk uzņemamas ar mammas pienu vai maisījumu, gadījumā, ja bērns netiek zīdīts. Savukārt, ja bērns ir liels, viņš visticamāk tāds ir jau piedzimis, vai arī jau tagad saņem uzturvielas ar pienu vairāk nekā nepieciešams. Ir gadījumi, kad bērnam tas ir iedzimts, un viņa vecāki zīdaiņa vecumā arī bijuši lieli. Ir pavisam maldīgi uzskatīt, ka lielam bērnam ātrāk jāsāk ēst papildēdiens, jo viņam tas vairāk nepieciešams. Lieliem bērniem gremošanas sistēma nobriest gluži tāpat kā mazākiem viņu vienadžiem un sākt piebarot agrāk nav lietderīgi.

Pirms sākt piedāvāt papildēdienu, ieklausaties sava bērniņa vajadzībās un izvērtējiet viņa attīstību. Arī interese par ēdienu bērniem attīstās pakāpeniski. Ja mēs vērojam, neuzspiežam un ļaujamies procesam, ieklausoties bērnā, ir lielāka iespējamība, ka jūsu bērns būs labs ēdājs un labprāt gribēs iepazīt arvien jaunus un citādākus ēdienus. Jūs aiztaupīsiet sev nevajadzīgo cīņu par katru piebarojuma karoti un ļausiet bērnam attīstīt interesi par ēdienu dabiski. 

Par piebarojuma metodēm parunāsim citreiz! 

Labu apetīti jums un jūsu mazuļiem!