Arvien vairāk māmiņas saskaras ar zīdīšanas problēmām jau no pirmajām bērniņa dzimšanas dienām. Iemesli ir dažādi - gan mūsdienu medicīniskās manipulācijas dzemedību laikā un arī grūtniecības laikā, kas ietekmē vēl nedzimušu bērniņu, gan dzemdību norise, gan atbalsta trūkums pēcdzemdību periodā. Lielā mērā māmiņu pārliecību par zīdīšanas izdošanos ietekmē arī sabiedrības uzskati un sociālā vide, ģimene un arī dzīves ritms. Lai cik strauja būtu mūsu dzīve, lai kādi ārējie faktori mūs neietekmētu, pastāv vairāki "likumi", kuriem pieturoties, zīdīšana varētu ritēt veiksmīgi un sagādāt mazāk raižu gan māmiņai, gan arī bērniņam.
Pirms īsumā aprakstīšu šos augstākminētos likumus, gribu piebilst - zīdīšana ir īpašs process, saikne starp māmiņu un bērnu veicina tā veiksmīgu norisi. Māmiņai ir jājūt savs mazulis, viņa vajadzības un jāprot ieklausīties arī sevī. Ļoti bieži risinot zīdīšanas problēmas, dzirdu frāzes - man jau bija tāda sajūta, vai intuīcija teica priekšā, bet es neieklausījos, man jau tā likās u.t.t. Tas tikai norāda uz to, ka mēs - mammas - bieži "nedzirdam" savu iekšējo balsi, intuīciju un nerīkojamies saskaņā ar to. Bet bieži vien tā ir vislabākais padomdevējs.
Lai zīdīšana noritētu veiksmīgi, nepieciešams:
- sievietes vēlme zīdīt savu mazuli,
- apgūt zīdīšanas tehniku un pamatlikumus,
- ievērot zīdīšanas pamatlikumus,
- savlaicīgi risināt zīdīšanas problēmas, meklējot palīdzību un lūdzot atbalstu zīdīšanas konsultantiem,
- atbalsts no ģimenes puses un to māšu puses, kurām ir veiksmīga zīdīšanas pieredze.
Kādi tad ir šie pamatlikumi, lai zīdīšana izdotos?
- Pareizs krūts satvēriens.
Šis ir būtiskākais, lai zīdīšana ritētu veiksmīgi. Bērniņš piedzimst ar zīšanas refleksu, bet sastopoties ar mammas krūtsgalu pirmo reizi, viņam ir jāiemācās pareizi to satvert. Mammas uzdevums ir iemācīties bērnu pareizi pielikt pie krūts. Ideālā variantā to māmiņai parāda un izskaidro jau dzemdību nodaļā medicīnas personāls. Tomēr mēs zinām, kāda ir realitāte. Ne vienmēr māmiņas gūst šo atblastu un palīdzību jau pirmajās dienās pēc bērna dzimšanas. Ne vienmēr izdodas uzreiz iemācīties bērniņu pareizi pielikt jau pirmajās dienās, tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka bērniņš tā arī neiemācīsies paņemt krūtsgalu un pareizi zīst. Arvien vairāk bērniņiem nepieciešams laiks, lai to iemācītos, bet māmiņām - izskaidrots plāns, kā rīkoties, ja bērns uzreiz nepaņem krūtsgalu un nezīž efektīvi. Pareizas rīcības gadījumā, zīdīšana var sakārtoties dažu nedēļu laikā. Par šo rīcības plānu citreiz.
Ja bērns pareizi paņem krūti:
- zīdīšana nesagādā sāpes māmiņai (sāpes var rasties tikai brīdī, kad bērns satver krūtsgalu un sāk zīst),
- krūtsgali netiek traumēti, neveidojas piena vadu sastrēgumi, mastīts un citas problēmas,
- bērns spēj izzīst pietiekamu piena daudzumu,
- zīdīšanas ilgumam nav nozīmes.
Savukārt, ja bērns nepareizi satver krūtsgalu:
- zīdīšana sagādā sāpes,
- var rasties krūtgalu plaisas, sastrēgumi, mastīts,
- bērns zīž ļoti ilgi, "karājas pupa galā",
- bērns nespēj izzīst pietiekamu piena daudzumu, ir slikts svara pieaugums un neapmierinātība pie krūts.
2. Ērta zīdīšanas poza
Lai bērnu varētu pareizi pielikt pie krūts, ir svarīgi justies ērti zīdīšanas brīdī gan māmiņai, gan bērniņam. Guļus pozīcijā māmiņai ir jānodrošina atbalsts galvai un plecu daļai kā arī jāatbalsta mugura (guļot uz sāna), bērniņa ķermenim jābūt pavērstam pret mammas ķermeni - vēders pret vēderu - tas padarīs krūts satveršanu un zīšanas procesu vieglāku. Sēdus pozīcijā māmiņai ir jābūt atblastam mugurai (atzveltnei) un arī rokai, uz kuras guļ bērniņš. Šūpulīša pozā ir jāievēro tas pats - bērna pozīcija ir vēders pret vēderu, tiek atbalstīti bērna pleciņi un skausta rajons.
3. Zīdīšana pēc pieprasījuma
Runājot par zīdīšanu pēc pieprasījuma, ir svarīgi atcerēties, ka pieprasījums var būt apbusējs - gan no bērna, gan arī no mammas puses.
Pirmajos dzīves mēnešos bērns ir jāpieliek pie krūts pie pirmām meklēšanas kustībām - galvas grozīšanu, mutītes čāpstināšanu, nemierīgumu un cenšanos satvert ar mutīti tuvumā esošās lietas var uzskatīt pat signāliem, ka bērnam nepieciešama krūts. Sen jau nav noslēpums, ka bērns krūti zīž ne tikai, lai paēstu vai padzertos, krūts zīšana bērnam ir nepieciešama psiholoģiskam un arī fiziskam komfortam (lasiet rakstu Zīšana, ne tikai, lai paēstu ). Pirmajās nedēļās vispārējam komfortam bērns var pieprasīt krūti pat 4 reizes stundā. Kopumā diennaktī pie krūts pielikšanas reizes var svārstīties no 12 līdz pat 20 reizēm. Ne vienmēr bērniņš kārtīgi ēd, ir brīži, kad krūts zīšana nepieciešama lai nomierinātos, sasildītos, nokārtotos.
Biežāk un ilgāk zīž bērni, kuri dzemdībās ir saskārušies ar lielāku stresu, un lai to kompensētu, viņi var pieprasīt krūti biežāk. Līdz ko stress ir kompensēts, bērna vēlme pēc krūts pierims un zīdīšanas ritmi noregulēsies. Māmiņām jābūt pacietīgām.
Arī mamma var būt tā, kas ierosina un piedāvā bērniņam krūti, ja viņai tas šķiet nepieciešams, vai krūtis signalizē, ka pastāv nepieciešamība tās iztukšot (mammas zīdītājas - sapratīs par ko es runāju). Ir bērniņi, kas pirmajās dzīves nedēļās ir ļoti miegaini, bieži iekrīt dziļā un ilgstošā miegā, no kura viņus ir grūti pamodināt. Tas ir signāls mammai, ka ir nepieciešams iejaukties un modināt bērniņu, piedāvāt krūti. Miega ritmi ir aprakstīti rakstā Viss, kas jums jāzina par bērnu miegu
4. Zīdīšana un bada sajūta jaundzimušajiem
Zīdaiņi bada sajūtu kā mēs pieaugušie to saprotam un jūtam sāk izjust tikai pēc 6 mēnešu vecuma. Līdz tam brīdim zīdaiņi izjūt diskomfortu, kuru noņem zīžot krūti. Šis paradums jau veidojas atrodoties mammas vēderā, kad vēl nedzimis bērns, attīstot zīšanas refleksu, trenējās, zīžot savus pirkstiņus, nabassaites lokus. Daba ir paredzējusi, ka bērnam ierodoties šajā pasaulē, jebkādu diskomfortu bērns noņems zīžot krūti. Jūs nekad 100% nevarēsiet paredzēt, vai bērns vēlas zīst krūti, lai paēstu, nomierinātos, aizmigtu, pačurātu, sasildītos, kompensētu satraukumu vai kāda vēl cita iemesla dēļ. Tādēļ nedrīkst ierobežot piekļuvi pie krūts zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, kattreiz bērns izēdīs citādu daudzumu mātes piena un diennakts laikā kopējais izzīstais mātes piena daudzums būs pietiekams tikai gadījumā, ja bērnam būs brīva piekļuve pie krūts.
5. Zīdīšanas ilgums
Vēl viens svarīgs zīdīšanas likums - neierobežojiet bērna atrašanās ilgumu pie krūts. Vienas zīdīšanas reizes ilgums var svārstīties no 20 minūtēm līdz pat stundai. Pie nosacījuma, ka bērns pareizi satver krūti, nav jāstraucas par to, ka bērns zīž ļoti ilgi. Drīzāk otrādi - mammai būtu jāstraucas, ja bērns līdz 2 mēnešu vecumam nevēlas ilgāk zīst par 5-10 minūtēm un neprot aizmigt pie krūts. Visticamāk pastāv kaut kādas slēptas problēmas - bērnam pietrūst spēka zīst (saņem par maz piena), nepareizi tiek satverta krūts, saikne starp mammu un bērnu ir traucēta (māmiņai ir depresija, vai viņa nevēlas pieņemt bērnu, neapzināti viņu atgrūž). Bērns diennakts laikā var zīst ļoti dažādi - tomēr māmiņai ir jāseko tam, lai īsās zīšanas reizes (kad bērns zīž pārsvarā, lai nomierinātos) nav pārsvarā, ir jābūt vismaz 8-9 zīšanas reizēm, kad bērns zīž ilgstoši un efektīvi, saņemot pietiekamu piena daudzumu.
6. Krūts dežūras
Šis jēdziens pēdējā laikā vairs nav tik strikti izteikts zīdīšanas likums, tomēr - bērnu nav jāliek pie otras krūts tikmēr, kamēr nav izzīsta pirmā. Kā noteikt, vai bērns ir maksimāli izzīdis pirmo krūti, pie kuras viņš tika pielikts? Tas nav atkarīgs no krūts "sajūtām" - pēc 3 mēnešu vecuma krūts piebriedums var mazināties un mamma var nejust vispār vai krūts ir pilna vai tukša. Uz to, ka bērns ir izzīdis krūti pietiekami, norāda 2 lietas - bērns ir zīdis krūti vismaz 20 minūtes un efektīvi, bērns pie krūts iesnaužas, tomēr pamostoties pēc brīža meklē krūti atkal.
Līdz 4-5 mēnešu vecumam bērnam pilnībā pietiek ar vienu krūti vienā ēdināšanas reizē. Šo pašu krūti varat piedāvāt ikreiz 2 stundu garumā, ja bērnam krūts ir nepieciešama nomierināšanās nolūkos. Jo ilgāk bērns zīž vienu krūti, jo mammas piena sastāv mainās no liesāka un ūdeņaināka uz taukaināku. Savukārt dodot abas krūtis vienā ēdināšanas reizē, jūs riskējat piedāvāt bērnam tikai tā saucamo "priekšējo" ūdeņaināko pieniņu, bērns nejutīsies paēdis, būs nemierīgs un var rasties arī gremošanas traucējumi. (lasiet rakstu par mātes pienu un tā sastavu šeit )
7. Zīdīšana naktī
Zīdīšana nakts stundās ir ļoti būtiska, lai saglabātu zīdīšanu ilgākā laikā periodā. Rīta stundās no 3 - 8 rītā bērniņš ir jāpieliek pie krūts 2-3 reizes, jo šajās stundās, izstrādājoties īpašiem hormoniem, krūtīs tiks nodrošināts pietiekams piena daudzums visas turpmākās dienas garumā.
8. Ekskluzīva zīdīšana līdz 6 mēnešu vecumam
Bērnu līdz 6 mēnešu vecumam nav nepieciešams piebarot un arī dot papildus padzerties. Mātes piens 100% nodrošinā bērnu ar visu nepieciešamo jebkurā gadalaikā un brīdī. Mātes piens satur 87-90% ūdens, kas ir bioloģiski aktīvs un pat kvalitatīvākais ūdens no pudeles,vai filtra nespēj līdzināties mātes pienā esošā ūdens vērtībai.
Ja māmiņai rada satraukumu jebkādas bērniņa uzvedības pie krūts izmaiņas, sajūtas krūtīs, ikdienas ritmu maiņas, bērna attīstības lēcieni un ar tiem saisītās tā saucamās "piena krīzes", jāmeklē atbalsts un palīdzība pēc iespējas ātrāk. Ir jauki, ja māmiņai visā zīdīšanas perioda laikā (kas var būt pat vairāki gadi) ir kāda uzticības persona, piemēram, zīdīšanas konsultante, PEP mamma vai kāda zinoša māmiņa, kurai pajautāt padomu. Lai jums veicas!
