Nepietiek piens - maldīgās un patiesās pazīmes

Izlēmu atkal parunāt par šo tēmu, jo arvien un arvien man tiek uzdoti jautājumi par to, kas liecina par piena nepietiekamību, kā to risināt, ko darīt.

Iesākumā gribu teikt, zīdīšana ir fizioloģisks process, kas atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, māmiņas un bērna veselības, emocionālā stāvokļa, gadalaika, sadzīves apstākļu, māmiņas ēdienkartes, ģimenes mikroklimata, bērna un mammas emocionālās saiknes, dzemdību norises u.c. faktoriem. Ņemot to visu vērā, ir tikai saprotami, ka iespējamas krīzes situācijas, kurās īslaicīgi piena daudzums var samazināties, pēkšņi pieaugt zīdaiņa prasības pēc piena, un šādas situācijas  nav indikācija piena maisījuma ieviešanai kā papildinājumu mātes pienam tā trūkuma dēļ. Par to, kā palielināt mātes piena ražošanos un bērna izzīsto daudzumu tiek runāts daudz. Tomēr līdz brīdim, kad jāsāk risināt problēma, ir jānoskaidro - vai problēma vispār pastāv?

Maldīgās pazīmēs piena nepietiekamībai

• Neko nav iespējams atslaukt. Tas nebūt neliecina par piena neesamību. Ar rokām vai pumpi ir grūti un pat neiespējami imitēt bērna zīšanas tehniku un nekad nevarēs atslaukt tik daudz piena, cik var izzīst zīdainis, kas zīž efektīvi.  Ir māmiņas, kuras vispār ne piles nespēj atslaukt, bet veiksmīgi un eksluzīvi zīda savus mazuļus bez problēmām.

• Piens nesūcas, krūtis starp zīdīšanas reizēm ir mīkstas.  Arī šis fakts neliecina par to, ka piena nav. Piens sāk izdalīties zīdainim sākot efektīvi zīst. Piens pieriet un sāk tecēt sākumā lielām strūklām un pēc brīža lēnāk, ja bērns nav piesātinājies un turpina zīst krūti, piena pieplūdums pēc brīža ir atkal. Tieši tādēļ nav ieteicams bērnu ņemt nost no krūts, ja viņš to pats nav palaidis. Parasti mīkstākas krūtis kļūst pēc bērna 1 mēneša vecuma, kad laktācija nostabilizējas un sāk strādāt pieprasījuma - piedāvājuma princips.

• Zīdainis raud zīdīšanas laikā, vai tieši pēc zīdīšanas. Bērni mēdz uzvesties pie krūts nemierīgi dažādu iemeslu dēļ - gāzītes, ausu, zobu sāpes, neērta poza, stress vai jebkāds cits diskomforts var veicināt bērna nemierīgumu pie krūts. Ja bērnam ir grūtības nomierināties un ir problēmas paņemt krūti, mēģiniet nomierināt viņu lēnām šūpojot, runājoties, paijājot. Var palīdzēt slings vai īsa pastaiga, vai izbrauciens ar auto. 

• Bērns "karājas" pupā vai nemitīgi to pieprasa. Kā jau daudz runāts, bērni var pieprasīt krūti jebkāda diskomforta gadījumā, pat ja tas ir tikai garlaikošanās un saskarsmes trūkums, mierināšana. Bērns meklē sev vienīgi pazīstamo, tuvo un vienīgo, ko viņš pazīst - mammu un viņas krūti. Jo vairāk jūs ierobežoties piekļuvi krūtij, jo lielāku pretsparu iegūsiet no bērna puses, "karāšanās pupā" var pat palielināties. Lielākiem bērniņiem palīdz uzmanības novēršana. 

• Bērns pēc krūts zīšanas, ja viņam tiek piedāvāta pudele ar ūdeni vai pienu, zīž tā, it kā nebūtu ēdis vispār. Zīšanas reflekss ir ļoti ļoti spēcīgs, tikpat labi bērns zīstu savu dūrīti, jūsu pirkstu vai rotaļlietu. Ja no piedāvātās pudeles tek šķidrums, bērns to arī rīs nost, bet pastāv liela iespēja, ka pēc brīža liekais šķidrums, kas ticis bērnam puncī, tiks atgrūsts. Va arī bērns pārēdies ļoti ļoti cieši aizmigs un visiem spēkiem centīsies sagremot  pārlieku lielo porciju ar pienu. Visticamāk rezultāts būs tāds, ka pienākot zīdīšanas reizei, bērns atteiksies no krūts, jo nebūs vēl sagremojis apēsto un vairākkārtīgi atkārtojoties šai uzvedībai var izveidoties noturīga problēma - atteikums no krūts. 

• Bērns bieži mostas, īpaši naktīs. Sadrumstalots nakts miegs zīdaiņiem ir norma (lasiet rakstu par bērnu miega īpatnībām http://www.zidisana.com/2015/03/viss-kas-jums-jazina-par-bernu-miegu.html) . Mātes piens savukārt ļoti ātri sagremojas un bērns var patiešām gribēt nākamo porciju. Pie tam daba ir paredzejusi, ka tieši nakts zīdīšana ir tā, kas palīdz stimulēt vajadzīgo hormonu izstrādi un nodrošināt pietiekanu piena izstrādi. Ja sistemātiski izlaist nakts barošanas reizes, patiešām var rasties piena izstrādes samazināšanās un vakara stundās un nākamajā dienā var izveidoties piena nepietiekamība. 

Kas liecina par piena nepietiekamību? 

Pirmām kārtām to, vai bērnam patiešām pietrūkst piens un cik daudz pietrūkst var objektīvi novērtēt speciālists. Ģimenes ārsti parasti vadās no bērna svara dinamikas. Tomēr šis rādītājs nav vienīgais, pie tam tas nebūs objektīvs īsā laikā periodā (piemēram, dažu dienu griezumā). 

Visobjektīvākais rādītājs piena pietiekamībai ir zīdaiņa čurāšanas reižu skaits diennaktī. Pēc bērna 14 dienu vecuma tam ir jāpārsniedz 10 reizes diennaktī. Ideālā variantā 14 reizes un vairāk. Šeit nav runa par pilnām autiņbiksēm, bet gan reālo čurāšanas reižu skaitu. Ja bērns čurā mazāk kā 10-12 reizes diennaktī, ir jāpievērš uzmanība un jāpiedāvā bērnam biežāk krūti, jāseko līdzi, vai bērns zīž efektīvi. Ja bērns čurā mazāk kā 10 reizes diennaktī - ir pamats uzsākt dot papildus piebarojumu (vislabāk atslaukto savu pienu, vai sliktākajā gadījumā - mākslīgo piena maisījumu). Cik daudz piebarojuma nepieciešams, to var palīdzēt aprēķināt zīdīšanas konsultants katrā individuālā gadījumā. 

Ir svarīgs arī zīdaiņa urīna izskats - tam jābūt gaišam, gandrīz bez smakas un caurspīdīgam. Koncetrēts, dzeltens, oranžs un smakojošs urīns var norādīt uz piena nepietiekamību.

Papildus jāizvērtē arī bērna vēdera izeja. Vairāk gan tās kvalitāte, nevis kvantitāte. Ja kaka ir zaļgana, gļotaina, tas var liecināt par iespējamo piena trūkumu vai problēmām ar zīdīšanas organizāciju.

Nedēļas griezumā un ilgākā laika periodā ir objektīvi arī svara dinamikas rādītāji. Ir pieņemts, ka bērna ikdienas svara pieaugums ir 20g, jeb līdz 150g nedēļā. Tomēr svars var nepieaugt vienmērīgi un nav lietderīgi svērt bērnu ik dienas (vai pat vairākas reizes dienā), jo tas būs neobjektīvi. Zīdaiņa apetīte var būt mainīga, vienas ēdienrezes apjoms var svārstīties pat no 60 līdz 150ml piena un kontrolsvēršana dod maldīgu prieksštatu par bērna izzīsto piena apjomu. Vēl jo īpaši, ja kontrolsvēšana notiek poliklīnikā bērnam neierastos apstākļos. 

Liela daļa bažu, kas rodas māmiņām par savu bērnu ēdināšanu ir nepamatotas un tās izraisa vairāk nezināšana, nevis patiesais piena trūkums. Centieties izvērtēt situāciju ar vēsu prātu, neskrieniet pēc piena maisījuma pakas pie pirmajiem uztraukumiem un aizdomām. Esiet pacietīgas un meklējiet palīdzību!