otrdiena, 2015. gada 14. aprīlis

Kā palīdzēt bērnam, kas nevēlas nokārtoties podiņā

Ir bērni, kuri ignorē savu nokārtošanos, nekādi neizrādot to, un kategoriski atsakoties lietot podiņu. Ja jūs joprojām pērkat autiņbiksītes un podiņš stāv nelietots, izlasiet šo.


Vēlā podiņmācība tāpat kā vēlā staigāšana, ir normāla jūsu bērna attīstības īpatnība. Nervi un muskuļi, kuri atbild par slēdzējmuskuļu kontroli acīmredzot vēl nav pietiekami nobrieduši un attīstījušies, lai veiksmīgi apgūtu šo prasmi. Ir daudz bērnu, kuri ir gatavi un apgūst podiņa lietošanas prasmes tikai ap 3 gadu vecumu. 

Ja sasniedzot 3 gadu vecumu jūsu bērns vēl nav apguvis podiņmācību, pirms konsultējaties ar ārstu, apsveriet sekojošos jautājumus:

1. Noskaidrojiet medicīniskos iemeslus

  • Vai bērns nokārtojoties nejūt diskomfortu, sāpes? Risiniet aizcietējumu problēmu pirms bērns sāk apgūt podiņmācību. Izslēdziet urīnizvadsistēmas saslimšanas un pārliecinieties, ka bērnam nesagādā diskomfortu čurāšana.
  • Ja bērnam ir problēmas ar ādu un gļotādām, ko izraisījušas pārtikas alerģijas, reakcija uz autiņbiksītēm vai mitrumu autiņbiksīšu rajonā, risiniet šo problēmu pirms sākt apgūt podiņmācību. 
2. Vai jūs pārlieku neuzstājat?

Ja podiņmācība tiek pāragri uzsākta, kad bērns vēl fizioloģiski nav gatavs sajust un signalizēt par savām darīšanām, bet vecāki uzstāj, dusmojas par neveiksmēm, kaunina, tas var radīt bērnā psiholoģisku diskomfortu un viņš var atteikties turpināt mācīties lietot podu. Apsveriet domu iepauzēt un nepiedāvāt bērnam podiņu kādu laiku nemaz:

· Izejot cauri šai negatīvajai fāzei, bērni bieži piedzīvo attīstības lēcienus

· Ļoti bieži šādas situācijas rodas, ja ģimenē vai sadzīvē ir kādas pārmaiņas – pārcelšanās, bērnudārza gaitas, vēl viena mazuļa piedzimšana, slimība u.t.l.

· Vai jūsu bērns bieži dusmojas? Dusmas diemžēl kavē attiecīgo nervu un muskuļu attīstību un darbību, kuri atbild par slēdzējmuskuļu kontroli.

3. Atalgojiet darbu

Padariet podiņmācību aizraujošu. Piemēram, iegādājaties uzlīmes un apbalvojiet bērnu par katru veiksmīgu podiņa lietošanas reizi. Tādejādi jūs radīsiet bērnam sociālo prasmi – par katru veiksmi ir apbalvojums. Apbalvojumi var būt dažādi (bet ne saldumi).

4. Pārtrauciet lietot autiņbiksītes

Ir mazuļi, kuri nesāk lietot podu veiksmīgi līdz brīdim, kad pilnīgi atsakās no autiņbiksītēm. Vienā dienā vienkārši izlemiet – nekādu autiņbiksīšu vairs! Ļaujiet bērnam skriet pa māju vai pat ārā (protams, ja ir pietiekami silti) ar pliku dupsi. Tas ka bērns redz, kas notiek apakšgalā, palīdzēt viņam „saslēgt” šīs sajūtas ar prasmēm lietot podiņu.

5. Veidojiet tualetes rutīnu

Labākais laiks, kad „uzķert” brīdi, kad bērns nokārtojas, ir drīz pēc miedziņa vai 20 minūtes pēc maltītes.

6. Sadaliet atbildību

Ja jūsu 3-gadīgam bērnam joprojām ir „negadījumi”, kuri, jūsuprāt, ir no slinkuma, aktivitāte trūkuma, vai jums šķiet, ka bērns vēlas būt atkal „bēbis”, palīdziet viņam saprast, palielinot viņa atbildību. Piemēram, ļaujiet bērnam pašam saslaucīt peļķi, ko viņš ir atstājis, parādiet, kā jūs mazgājat viņa slapjās bikšeles, ļaujat bērnam piedalīties arī šajā procesā. Ja jūs jūtat, ka bērns pieprasot autiņbiksītes, patiesībā vēlas pievērst jūsu uzmanību, pievērsieties bērnam citādā veidā – iesaistiet viņu mājasdarbos, darbojaties kopā, uzdodiet nelietus darbiņus.

7. Kontroles jautājums

Podiņmācība ir joma, kurā bērns ir atbildīgs par tās kontroli pats personīgi un kuru jūs, kā vecāki, nespējat kontrolēt. Ja jūs pārņemat kontroli dažādās citās bērna prasmēs – piemēram, saģērbšanās, ēšana, rotaļāšanās, nebrīnieties, ka bērns, pieradis pie šādas jūsu rīcības, nevēlēsiet pārņemt kontroli par savu higiēnu. Lietojot autiņbiksītes, bērns neapzināti pagarina savu „bēbīša” periodu, kas viņam ir tīkams. Uztaisiet pauzi podiņmācības apguvē, paralēli mazinot savu kontroli par citām bērna prasmēm – ļaujiet pašam ģērbties, ēst, izvēlēties rotaļas un lemt par citām ikdienas nodarbēm, tas veicinās bērnā vēlmi kontrolēt arī savas higiēnas prasmes.

12 dažādas podiņmācības problēmas:

1. Bērns pilnībā ignorē savus nokārtošanas procesus. Tas ir normāli, visticamāk viņš vēl nav gatavs kontrolēt savu slēdzējmuskuļu darbību.

2. Bērns mēģina spēlēties ar saviem izkārnījumiem. Bērns tādā veidā iepazīst savu ķermeni un tā „produktus”. Māciet bērnam, ka podiņš, vai autiņbiksīšu saturs ir jāiemet podā un ka ar to nav jāspēlējas.

3. Jūsu dēls regulāri pārčurā pāri poda malai, atsakās apsēsiet un „sakārtot” savu „krāniņu”. Kā risinājums, iegādājiet podiņu ar augstāku izcilni priekšā vai māciet zēnam čurāt stāvot kājās.

4. Jūsu bērns pretojas podiņa lietošanai. Pretošanās nozīmē, ka nav īstais laiks podiņmācībai. Nelieciet bērnam sēdēt uz poda ilgstoši, paskaidrojiet, ko vēlaties no bērna, esiet pacietīgi un mierīgi. Ja protestēšana turpinās, neuzstājiet.

5. Bērnam ir regulāri „negadījumi”. Neesat pārāk sarūgtināti un dusmīgi, nerājiet bērnu pārlieku, bet drīzāk mēģiniet izskaidrot saistību, kādēļ tā notika.

6. Jūsu bērns jūtas apjucis vai pat sabijies, redzot, ka podiņa saturs tiek noskalot tualetes podā. Bērni tic, ka viņu izkārnījumi ir daļa no viņu ķermeņa un var būt grūti saprast, kādēļ pieaugušie tā rīkojas. Skaidrojiet un esiet pacietīgi.

7. Bērns baidās tik iesūkts, noskalots tualetes podā. Ļaujiet bērnam pašam noskalot tualetes podu, pirms tam iemetot tur tualetes papīra gabaliņus, lai bērns redz, ka šis process notiek.

8. Bērns piečurā bikses drīz vien pēc pasēdēšanas uz podiņa. Tas parasti notiek agrīnajā podiņmācības fāzē. Var paiet kāds laiks, pirms bērns iemācās atslābināt muskuļus un kontrolēt nokārtošanās procesus. Tas liecina, ka bērns īsti nav gatavs podiņmācībai.

9. Bērns lūdz uzvilkt autiņbiksītes, un vēlas kakāt tikai tajās, pirms tam nolienot kaut kur maliņā. Iesākumā ierosiniet to darīt tualetē (ar uzvilktu autiņbiksi), vēlāk, piedāvājat mēģināt to darīt podiņā. Pārsvarā tā ir emocionāla problēma, bērns vēlas būt vienatnē ar sevi, nokārtojoties.

10. Bērns čurā miega laikā. Velciet bērnam autiņbiksītes, kad viņš guļ. Ierosiniet pasēdēt uz podiņa uzreiz pēc pamošanās. Stāstiet viņam, ka pamostoties nakts vidū viņš var lietot podiņu un lūgt vecāku palīdzību.

11. Bērns vēlas apmeklēt podiņu tikai kopā ar vienu konkrētu personu. Tas ir normāli. Nokārtošanās ir intīms process un ja bērns „ielaiž” šajā procesā tikai vienu konkrētu cilvēku, kam viņš uzticas, tas ir jārespektē. Tas pāriet, kad bērns sāk lietot podiņu patstāvīgi bez pieaugušo palīdzības.

12. Bērns atgriežas pie autiņbiksīšu lietošanas. To var izprovocēt stress, slimošana, pārmaiņas dzīvē, attīstības lēcieni un citi notikumi. Dodiet bērnam laiku pārdzīvot un pierast pie pārmaiņām un podiņa lietošanas prasmes atgriezīsies.


Novēlu jums pacietību un jūsu un bērna savstarpējo attiecību saskanīgumu!

piektdiena, 2015. gada 3. aprīlis

Bērnu barošana ar mākslīgo piena maisījumu provocē lieko svaru

Par šo jautājumu jau sen ir izteikušies daudzi speciālisti, bet tagad šī ideja ir guvusi apstiprinājumu zinātniskās medicīnas līmenī - zinātnieki ir veikuši analīzi, kuras rezultātā tika veikti 25 dažādi pētījumi laika posmā no 1997.līdz 2014.gadam 12 dažādās valstīs. (Yan J et al 2014) . Kopējais novērojamo bērnu skaits sastāda 
226 508 cilvēku! Pēc tik apjomīga izpētes darba ir noskaidrots, ka aptaukošanās varbūtība ir ne tikai atkarīga no tā, vai bērns ir zīdīts vai mākslīgi barots, bet arī no tā, cik ilgi bērns tika zīdīts. 
Ja bērns tika zīdīts mazāk kā 3 mēnešus, tas samazināja aptaukošanās riskus turpmākajos gados apmēram par 10%  salīdzinot ar tiem bērniem, kas uzreiz pēc dzimšanas tika baroti mākslīgi. Ja zīdīšana tika turpināta ilgāk par 7 mēnešiem, aptaukošanās riski samazinājās ļoti ievērojami. Analīzes laikā tika noskaidroti arī citi iespējamie aptaukošanās faktori - ja iepriekš tika uzskatīts, ka aptaukošanās skolēnu rindās pamatā ir saistīta ar zemu fizisku slodzi un ilgajām stundām pie TV un datora, tad pēc šī pētījuma zinātnieki ir nonākuši pie secinājumiem, ka zīdīšana bērna pirmajos dzīves gados pasargā bērnus no aptaukošanās skolas gados pat neatkarīgi no fiziskām aktivitātēm.

Kādēļ tā? Citos pētījumos ir noskaidrots, ka zīdīšana veicina bērniem labu apetītes pašregulēšanos, kura ir mazāk attīstīta bērniem, kuri tika baroti mākslīgi. Kādā no pētījumiem zinātnieki apstiprina šo faktu ar to, ka mātes piens satur dažādas bioloģiskās vielas - leptīnu un grelīnu, kuras palīdz regulēt organisma piesātināšanās procesus (ir skaidrs, ka mākslīgajos piena maisījumos tādu vielu nav, kā arī nav citu vērtīgu vielu, kuras ir svarīgas bērns veselībai un attīstībai). No otras puses, bērnu mākslīgā barošana paredz bērna barošanu ar vienu konkrētu sastāvu, kurā tauku un olbaltumvielu sastāvs parasti ir paaugstināts, salīdzinot ar bērnu reālām organisma prasībām, savukārt mātes piens mainās līdz ar konkrētā bērna vajadzībām noteiktajā laika periodā. Zīdiet savus mazuļus un viņi būs noteikti veselīgāki! 

Raksts no vietnes http://new-degree.ru/gvinform/obesity
Tulkoja Inese Kočāne

trešdiena, 2015. gada 1. aprīlis

Bezmaksas nodarbība topošajām un jaunajām māmiņām Cēsīs

Ilgi gaidītās nodarbības par bērnu dabisko audzināšanu Cēsīs ir klāt!! Ievadnodarbība jau 10.aprīlī plkst. 16:00 Cēsu jaunās bibliotēkas telpās BEZMAKSAS
Gaidīšu topošās māmiņas un māmiņas ar bērniem līdz 3 gadu vecumam. Laipni lūgtas!