Kā atpazīt patieso bērna interesi par ēdienu?

attēls no http://puzkarapuz.ru/content/1574

Iepriekš stāstīju par bērna gatavību sākt iepazīties ar papildēdienu, kā vienu no svarīgām gatavības pazīmēm minot bērna interesi par ēdienu. Kā to atpazīt? Kā atšķirt no izziņas intereses?

Ir zināms, ka zīdaiņi diezgan agri sāk izrādīt pasaules izzināšanas vēlmes, kas izpaužas sākumā kā taustes, ožas, dzirdes maņu izmantošana pirmajos mēnešos, vēlāk, attīstoties redzei, bērni sāk aktīvi vērot pasauli un visu, kas tajā notiek. Bērna "pasaule" pirmajos mēnešos ir viņa māmiņa, tētis, brāļi un māsas, mājas un tajā notiekošais. Jau pēc 3-4 mēnešu vecuma bērns bieži stiepj rociņas pretī, cenšoties aizsniegt jebko, kas ir viņa acu priekšā, mācās satvert lietas ar rociņām, un, kad tas izdodas, stiepj visu uz mutīti - nevis pagaršot, bet izzināt - bērnam šajā vecumā ir ļoti izteikts zīšanas reflekss, bērns iepazīst pasauli ar mutes palīdzību.

Bērna interesi par ēdienu ir jāattīsta. Tas nenozīmē, ka jums ir jāņem biezeņa burciņa, karote un jāsāk barot. Ja bērns nebūs gatavs, drīz vien pabarošana pārvērtīsiet par cīņu par katru karoti un var pienākt brīdis, ka bērns atteiksies ēst papildēdienu pavisam.

Lūk, kā jūs varat attīstīt bērna interesi par ēdienu:

• Ļaujiet bērnam piedalīties ģimenes ēdienreizēs. To var sākt darīt no 5-6 mēnešu vecuma. Parasti bērnus šajā vecumā ļoti interesē viss, kas notiek apkārt. Ņemiet bērnu sev klēpī, kad ieturat maltīti. Bērns visticamāk stiepsies ar rociņām pretī jūsu šķīvim, centīsies atņemt jums karoti. Ļaujiet bērnam pataustīt ēdienu, ko ēdat. 
• Iedodiet bērnam savu karoti un arī savu bļodiņu. Iesākumā bļodiņa var būt arī tukša - bērns tikai mēģinās atdarināt jūsu darbības. Interese par ēdienu rodas tikai procesā. Bērnam jāredz, ka citi cilvēki ēd, bauda ēdienu. Arī tad, kad bērns jau sāks ēst papildēdienu, organizējiet bērna ēdienreizes kopā ar savējo, kopā ar ģimeni. 
• Nespiediet bērnam ēst, garšot kaut ko, ja viņš to nevēlas - griež prom galvu, viebjas, spļauj ārā, cenšas izvairīties no ēdiena. Tas tikai vairos nepatiku pret ēdienu un mazinās viņa interesi. 
• Īsta bērna interese par ēdienu izpaužās tā - jūs sēžat kopā pie galda, bērns ļoti uzstājīgi cenšas aizniegt jūsu šķīvja saturu. Ja piedāvājat bērnam karoti, savu bļodu, jebko citu, kas viņu varētu ieinteresēt - viņš kategoriski atsakās un nepārprotami norāda (ar ķermeņa kustībām, emocijām un skaļiem izsaucieniem) uz to, ko viņš vēlas - ēdienu!  Iegūstot, tiekot klāt, bērns nekavējoties to pagaršo, visticamāk viņš kāri izgaršo ēdienu un pēc tam prasa vēl.  

Dažreiz var saskarties ar situāciju, kad bērna interese par ēdienu mazinās vai pat kādā brīdī izzūd pavisam.Visticamāk kaut kas nogājis greizi - jūs pārāk uzstājāt ar ēdienu, bērns bija apslimis, bērnam mainījās ikdienas rituāli, bērnu sāka pieskatīt auklīte vai vecmamma u.t.l. Tādos gadījumos jāturpina bērna zīdīšana vai barošana ar mākslīgo piena maisījumu, ja bērns netiek zīdīts, bez ierobežojuma, jāuztaisa pauze papildēdiena piedāvāšanā, un pamazām jāsāk no nulles radīt bērnā interesi par ēdienu. Var izmantot nelielas viltības. Ņemiet bērnu pie galda, ēdiet paši, ar baudu, nedaudz pārspīlēti izrādot sajūsmu par ēdienu, bērnu ignorējiet, nepiedāvājiet un pat, ja bērns ieinteresējas, nepievēršat tam lielu uzmanību, notēlojiet, ka nemanat viņa interesi. Šis psiholoģiskais triks pastiprinās bērnā interesi un modinās viņā atkal vēlmi pagaršot. 

Vislabākais veids, kā radīt bērnā interesi par ēdienu, ir izvēlēties piemērotāko piebarošanas metodi. Interesi veicina pedagoģiskais piebarojums un arī BVĒ (bērna vadīta ēšana). Pediatriskais piebarojums bieži pastiprina atteikumu no papildēdiena. Par piebarojuma metodēm un to specifiku drīzumā. 

Atceraties - apetīte rodas ēdot! Nevar radīt interesi par ēdienu, uzstājīgi cenšoties pabarot bērnu, kurš tam vēl nav gatavs, vai kurš to nevēlas. Pacietība ir māmiņu labākais draugs. 

Kad bērns ir gatavs papildēdienam?

Šī tēma ir aktuāla katrai zīdainīša māmiņai. Kad un kā sākt bērna piebarošanu? Viedokļi par piebarojuma uzsākšanas laiku mēdz ļoti atšķirties - gan mediķi, gan bērnu kopšanas speciālisti, gan dažādi padomdevēji bieži vien nonāk pretrunās un min dažādus bērna vecumus, kad uzsākt piebarot.
Jāsaka, ka patiesībā nevar minēt vienu konkrētu bērna vecumu, kurā viņš kļūst gatavs uzsākt iepazīties ar pipildēdienu. Bērni attīstās ļoti dažādi un, domājot par piebarošanas uzsākšanu, drīzāk jāņem vērā pazīmes, kuras liecina par bērna attīstību un gatavību pagaršot kaut ko vēl bez mammas pieniņa vai piena maisījuma.

Kas liecina par bērna gatavību uzņemt papildēdienu? 

1)  Vecums nav mazāks par 4 mēnešiem, vislabāk, ja bērnam ir 6+ mēneši
Jaunāki bērni fizioloģiski nav gatavi uzņemt un pārstrādāt citādāku ēdienu, viņu kuņģa un zarnu trakts nav pietiekami attīstījies un nav gatavs "satikties" ar šķiedrvielām, skābēm un smagākām olbaltumvielām bagātu ēdienu.
Zīdaiņa kuņģa tilpums ir salīdzinoši neliels un gremošanas sistēma nav nobriedusi, dodot papildēdienu pāragri, bērns nespēj to sagremot un tas vienkārši "iziet cauri", nesniedzot nepieciešamās uzturvielas. Pie tam šis jaunais ēdiens var kairināt gan kuņģa- zarnu traktu, var "sabojāties" vēdera izeja, bērns var reaģēt alerģiski, var rasties kairinājums īpaši autiņbiksīšu rajonā.
Tomēr pāragri uzņemot papildēdienu diezgan lielos daudzumos, bērna kuņģis tiek piepildīts un bērns nevēlas uzņemt vairs tik daudz piena, cik līdz šim. Rodas nepatīkama situācija - papildēdiens nesniedz nepieciešamās uzturvielas, bet piens, kas ir zīdainim vispiemērotākais un viegli sagremojamais ēdiens, vairs netiek uzņemts pietiekami. Tam var būt diezgan nepatīkamas sekas - gremošanas sistēmas kairinājums, nepietiekami uzņemtās uzturvielas, kas komplektā bremzē bērna fizioloģisko attīstību.

2) Bērnam ir mazinājies vai vislabāk pavisam izzudis mēles izgrūšanas reflekss, kad bērns ar mēli izgrūž jebko, kas nonācis viņa mutītē (atskaitot krūts galu vai pudelītes knupīti).
Bieži māmiņas uzjautrinās, kā mazuļi, piedāvājot viņiem papildēdienu (biezenīšus), cenšas ar mēlīti izgrūst ārā visu, kas nonāk viņu mutītē. Mammas cītīgi "salasa"ar karotīti izšpļauto ēdienu un mēģina to ielikt  bērnam mūtītē atkal. Šī "spēle"var turpināties diezgan ilgi un var būt nogurdinoša gan mammai, gan bērnam. Tomēr jāsaka, ka šī situācija norāda uz to, ka bērns nav gatavs uzsākt ēst kaut ko papildus mammas pienam vai maisījumam.

3) Fizioloģiskās pazīmes. Bērns spēj noturēt ķermeņa augšdaļu  taisni, spēj nosēdēt ar nelielu atbalstu (piemēram, mammas vai tēta klēpī atbalstoties) vai patstāvīgi. Svarīga prasme ir arī tā, ka bērns koordinē savu roku kustības - spēj satvert lietas un apzināti pietuvināt tās mutītei, veic košanas / košļāšanas kustības. Šīs prasmes liecina par to, ka bērns pratīs tikt galā ar mutē nonākušo ēdienu un to norīt.

4) Viena no svarīgākajām pazīmēm - bērns ārkārtīgi interesējas par ēdienu. Viņš  ne tikai ar lielu interesi vēro kā mielojas pieaugušie un vecākie brāļi un māsas, bet arī  stiepjas pēc ēdiena, cenšas to satvert, tuvināt savai mutītei apzināti, vēlas pagaršot.


Jāsaka, ka pastāv virkne MALDĪGU bērna gatavības pazīmju, kuras bieži akcentē arī mediķi.

1.  Sāk samazināties svara pieagums. Tā ir normāla parādība - pēc 3-4 mēnešu vecuma zīdaiņi kļūst aktīvāki, vairāk kustās, apgūst jaunas prasmes. Tas veicina svara pieauguma dinamikas palēnināšanos un rada bažas vecākiem (un arī mediķiem). Nav pamata uztraukumam, Bērnam nav jāpieņemas svarā par kilogramu katru mēnesi. 
2. Bērns pēc krūts zīšanas vai pudelītes neaizmieg,  mēdz  būt nemierīgs, ir šķietami nepaēdis. Tā ir normāla uzvedība pēc 4 mēnešu vecuma, jo bērnam vienkārši vairs nav nepieciešams tik daudz miega kā līdz šim, miega režīms mainās un bērns biežāk ir nomodā. Ne vienmēr bērna neapmierinātība norāda uz izsalkumu.
3. Bērns sāk biežāk mosties naktī. Kad tas notiek, mammas automātiski pieņem, ka bērns ir izbadējies un sāk uzskatīt, ka ar pienu viņam vairs nepietiek. Tomēr  bērni var mosties ļoti dažādu iemeslu dēļ. Pēc 3-4 mēnešu vecuma, bērnam kļūstot aktīvākam, viņš sāk jūtīgāk reaģēt uz apkārtējo vidi un tajā notiekošo, var kļūst satrauktāks un raudulīgāks. Mošanās naktī ir normāla atbildes reakcija uz dienā piedzīvoto stresu, kas var būt gan negatīvs, gan pozitīvs. Ja bērns līdz 6 mēnešu vecumam patiešām naktī pamostas izsalkuma dēļ, lietderīgāk ir piedāvāt viņam krūti vai piena maisījumu, ja bērns tiek barots mākslīgi, nevis uzsākt pāragru piebarošanu.
4. Bērns ir mazāks, vai lielāks kā viņa vienaudži. Bērni ir dažādi. Bērni aug un attīstās atšķirīgi, gluži tāpat kā mēs pieaugušie esam ļoti dažādi - gari un īsi, tievi un apaļīgi. Ja bērns ir mazāks, kā viņa vienaudži, tad vai nu viņam tādam ir jābūt, vai viņam nepieciešams vairāk uzturvielu, kuras līdz 6 mēnešu vecumam vislabāk uzņemamas ar mammas pienu vai maisījumu, gadījumā, ja bērns netiek zīdīts. Savukārt, ja bērns ir liels, viņš visticamāk tāds ir jau piedzimis, vai arī jau tagad saņem uzturvielas ar pienu vairāk nekā nepieciešams. Ir gadījumi, kad bērnam tas ir iedzimts, un viņa vecāki zīdaiņa vecumā arī bijuši lieli. Ir pavisam maldīgi uzskatīt, ka lielam bērnam ātrāk jāsāk ēst papildēdiens, jo viņam tas vairāk nepieciešams. Lieliem bērniem gremošanas sistēma nobriest gluži tāpat kā mazākiem viņu vienadžiem un sākt piebarot agrāk nav lietderīgi.

Pirms sākt piedāvāt papildēdienu, ieklausaties sava bērniņa vajadzībās un izvērtējiet viņa attīstību. Arī interese par ēdienu bērniem attīstās pakāpeniski. Ja mēs vērojam, neuzspiežam un ļaujamies procesam, ieklausoties bērnā, ir lielāka iespējamība, ka jūsu bērns būs labs ēdājs un labprāt gribēs iepazīt arvien jaunus un citādākus ēdienus. Jūs aiztaupīsiet sev nevajadzīgo cīņu par katru piebarojuma karoti un ļausiet bērnam attīstīt interesi par ēdienu dabiski. 

Par piebarojuma metodēm parunāsim citreiz! 

Labu apetīti jums un jūsu mazuļiem! 

Veiksmīgas zīdīšanas pamatlikumi

Arvien vairāk māmiņas saskaras ar zīdīšanas problēmām jau no pirmajām bērniņa dzimšanas dienām. Iemesli ir dažādi - gan mūsdienu medicīniskās manipulācijas dzemedību laikā un arī grūtniecības laikā, kas ietekmē vēl nedzimušu bērniņu, gan dzemdību norise, gan atbalsta trūkums pēcdzemdību periodā. Lielā mērā māmiņu pārliecību par zīdīšanas izdošanos ietekmē arī sabiedrības uzskati un sociālā vide, ģimene un arī dzīves ritms. Lai cik strauja būtu mūsu dzīve, lai kādi ārējie faktori mūs neietekmētu, pastāv vairāki "likumi", kuriem pieturoties, zīdīšana varētu ritēt veiksmīgi un sagādāt mazāk raižu gan māmiņai, gan arī bērniņam.

Pirms īsumā aprakstīšu šos augstākminētos likumus, gribu piebilst - zīdīšana ir īpašs process, saikne starp māmiņu un bērnu veicina tā veiksmīgu norisi. Māmiņai ir jājūt savs mazulis, viņa vajadzības un jāprot ieklausīties arī sevī. Ļoti bieži risinot zīdīšanas problēmas, dzirdu frāzes - man jau bija tāda sajūta, vai intuīcija teica priekšā, bet es neieklausījos, man jau tā likās u.t.t. Tas tikai norāda uz to, ka mēs - mammas - bieži "nedzirdam" savu iekšējo balsi, intuīciju un nerīkojamies saskaņā ar to. Bet bieži vien tā ir vislabākais padomdevējs. 

Lai zīdīšana noritētu veiksmīgi, nepieciešams:

• sievietes vēlme zīdīt savu mazuli,
• apgūt zīdīšanas tehniku un pamatlikumus,
• ievērot zīdīšanas pamatlikumus, 
• savlaicīgi risināt zīdīšanas problēmas, meklējot palīdzību un lūdzot atbalstu zīdīšanas konsultantiem,
• atbalsts no ģimenes puses un to māšu puses, kurām ir veiksmīga zīdīšanas pieredze. 

Kādi tad ir šie pamatlikumi, lai zīdīšana izdotos?

1. Pareizs krūts satvēriens.

Šis ir būtiskākais, lai zīdīšana ritētu veiksmīgi. Bērniņš piedzimst ar zīšanas refleksu, bet sastopoties ar mammas krūtsgalu pirmo reizi, viņam ir jāiemācās pareizi to satvert. Mammas uzdevums ir iemācīties bērnu pareizi pielikt pie krūts. Ideālā variantā to māmiņai parāda un izskaidro jau dzemdību nodaļā medicīnas personāls. Tomēr mēs zinām, kāda ir realitāte. Ne vienmēr māmiņas gūst šo atblastu un palīdzību jau pirmajās dienās pēc bērna dzimšanas. Ne vienmēr izdodas uzreiz iemācīties bērniņu pareizi pielikt jau pirmajās dienās, tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka bērniņš tā arī neiemācīsies paņemt krūtsgalu un pareizi zīst. Arvien vairāk bērniņiem nepieciešams laiks, lai to iemācītos, bet māmiņām - izskaidrots plāns, kā rīkoties, ja bērns uzreiz nepaņem krūtsgalu un nezīž efektīvi. Pareizas rīcības gadījumā, zīdīšana var sakārtoties dažu nedēļu laikā. Par šo rīcības plānu citreiz. 

Ja bērns pareizi paņem krūti:

• zīdīšana nesagādā sāpes māmiņai (sāpes var rasties tikai brīdī, kad bērns satver krūtsgalu un sāk zīst),
• krūtsgali netiek traumēti, neveidojas piena vadu sastrēgumi, mastīts un citas problēmas,
• bērns spēj izzīst pietiekamu piena daudzumu,
• zīdīšanas ilgumam nav nozīmes.

Savukārt, ja bērns nepareizi satver krūtsgalu:

• zīdīšana sagādā sāpes,
• var rasties krūtgalu plaisas, sastrēgumi, mastīts,
• bērns zīž ļoti ilgi, "karājas pupa galā",
• bērns nespēj izzīst pietiekamu piena daudzumu, ir slikts svara pieaugums un neapmierinātība pie krūts.

  2. Ērta zīdīšanas poza

Lai bērnu varētu pareizi pielikt pie krūts, ir svarīgi justies ērti zīdīšanas brīdī gan māmiņai, gan bērniņam. Guļus pozīcijā māmiņai ir jānodrošina atbalsts galvai un plecu daļai kā arī jāatbalsta mugura (guļot uz sāna), bērniņa ķermenim jābūt pavērstam pret mammas ķermeni - vēders pret vēderu - tas padarīs krūts satveršanu  un zīšanas procesu vieglāku. Sēdus pozīcijā māmiņai ir jābūt atblastam mugurai (atzveltnei) un arī rokai, uz kuras guļ bērniņš. Šūpulīša pozā ir jāievēro tas pats - bērna pozīcija ir vēders pret vēderu, tiek atbalstīti bērna pleciņi un skausta rajons.

   3. Zīdīšana pēc pieprasījuma

Runājot par zīdīšanu pēc pieprasījuma, ir svarīgi atcerēties, ka pieprasījums var būt apbusējs - gan no bērna, gan arī no mammas puses. 

Pirmajos dzīves mēnešos bērns ir jāpieliek pie krūts pie pirmām meklēšanas kustībām - galvas grozīšanu, mutītes čāpstināšanu, nemierīgumu un cenšanos satvert ar mutīti tuvumā esošās lietas var uzskatīt pat signāliem, ka bērnam nepieciešama krūts. Sen jau nav noslēpums, ka bērns krūti zīž ne tikai, lai paēstu vai padzertos, krūts zīšana bērnam ir nepieciešama psiholoģiskam un  arī fiziskam komfortam (lasiet rakstu Zīšana, ne tikai, lai paēstu ). Pirmajās nedēļās vispārējam komfortam bērns var pieprasīt krūti pat 4 reizes stundā. Kopumā diennaktī pie krūts pielikšanas reizes var svārstīties no 12 līdz pat 20 reizēm. Ne vienmēr bērniņš kārtīgi ēd, ir brīži, kad krūts zīšana nepieciešama lai nomierinātos, sasildītos, nokārtotos. 

Biežāk un ilgāk zīž bērni, kuri dzemdībās ir saskārušies ar lielāku stresu, un lai to kompensētu, viņi var pieprasīt krūti biežāk. Līdz ko stress ir kompensēts, bērna vēlme pēc krūts pierims un zīdīšanas ritmi noregulēsies. Māmiņām jābūt pacietīgām. 

Arī mamma var būt tā, kas ierosina un piedāvā bērniņam krūti, ja viņai tas šķiet nepieciešams, vai krūtis signalizē, ka pastāv nepieciešamība tās iztukšot (mammas zīdītājas - sapratīs par ko es runāju). Ir bērniņi, kas pirmajās dzīves nedēļās ir ļoti miegaini, bieži iekrīt dziļā un ilgstošā miegā, no kura viņus ir grūti pamodināt. Tas ir signāls mammai, ka ir nepieciešams iejaukties un modināt bērniņu, piedāvāt krūti. Miega ritmi ir aprakstīti rakstā  Viss, kas jums jāzina par bērnu miegu

4. Zīdīšana un bada sajūta jaundzimušajiem 

Zīdaiņi bada sajūtu kā mēs pieaugušie to saprotam un jūtam sāk izjust tikai pēc 6 mēnešu vecuma. Līdz tam brīdim zīdaiņi izjūt diskomfortu, kuru noņem zīžot krūti. Šis paradums jau veidojas atrodoties mammas vēderā, kad vēl nedzimis bērns, attīstot zīšanas refleksu, trenējās, zīžot savus pirkstiņus, nabassaites lokus. Daba ir paredzējusi, ka bērnam ierodoties šajā pasaulē, jebkādu diskomfortu bērns noņems zīžot krūti. Jūs nekad 100% nevarēsiet paredzēt, vai bērns vēlas zīst krūti, lai paēstu, nomierinātos, aizmigtu, pačurātu, sasildītos, kompensētu satraukumu vai kāda vēl cita iemesla dēļ. Tādēļ nedrīkst ierobežot piekļuvi pie krūts zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, kattreiz bērns izēdīs citādu daudzumu mātes piena un diennakts laikā kopējais izzīstais mātes piena daudzums būs pietiekams tikai gadījumā, ja bērnam būs brīva piekļuve pie krūts.

5. Zīdīšanas ilgums

Vēl viens svarīgs zīdīšanas likums - neierobežojiet bērna atrašanās ilgumu pie krūts. Vienas zīdīšanas reizes ilgums var svārstīties no 20 minūtēm līdz pat stundai. Pie nosacījuma, ka bērns pareizi satver krūti, nav jāstraucas par to, ka bērns zīž ļoti ilgi. Drīzāk otrādi - mammai būtu jāstraucas, ja bērns līdz 2 mēnešu vecumam nevēlas ilgāk zīst par 5-10 minūtēm un neprot aizmigt pie krūts. Visticamāk pastāv kaut kādas slēptas problēmas - bērnam pietrūst spēka zīst (saņem par maz piena), nepareizi tiek satverta krūts, saikne starp mammu un bērnu ir traucēta (māmiņai ir depresija, vai viņa nevēlas pieņemt bērnu, neapzināti viņu atgrūž). Bērns diennakts laikā var zīst ļoti dažādi - tomēr māmiņai ir jāseko tam, lai īsās zīšanas reizes (kad bērns zīž pārsvarā, lai nomierinātos) nav pārsvarā, ir jābūt vismaz 8-9 zīšanas reizēm, kad bērns zīž ilgstoši un efektīvi, saņemot pietiekamu piena daudzumu. 

6. Krūts dežūras

Šis jēdziens  pēdējā laikā vairs nav tik strikti izteikts zīdīšanas likums, tomēr - bērnu nav jāliek pie otras krūts tikmēr, kamēr nav izzīsta pirmā. Kā noteikt, vai bērns ir maksimāli izzīdis pirmo krūti, pie kuras viņš tika pielikts? Tas nav atkarīgs no krūts "sajūtām" - pēc 3 mēnešu vecuma krūts piebriedums var mazināties un mamma var nejust vispār vai krūts ir pilna vai tukša. Uz to, ka bērns ir izzīdis krūti pietiekami, norāda 2 lietas - bērns ir zīdis krūti vismaz 20 minūtes un efektīvi, bērns pie krūts iesnaužas, tomēr pamostoties pēc brīža meklē krūti atkal. 

Līdz 4-5 mēnešu vecumam bērnam pilnībā pietiek ar vienu krūti vienā ēdināšanas reizē. Šo pašu krūti varat piedāvāt ikreiz 2 stundu garumā, ja bērnam krūts ir nepieciešama nomierināšanās nolūkos. Jo ilgāk bērns zīž vienu krūti, jo mammas piena sastāv mainās no liesāka un ūdeņaināka uz taukaināku. Savukārt dodot abas krūtis vienā ēdināšanas reizē, jūs riskējat piedāvāt bērnam tikai tā saucamo "priekšējo" ūdeņaināko pieniņu, bērns nejutīsies paēdis, būs nemierīgs un var rasties arī gremošanas traucējumi. (lasiet rakstu par mātes pienu un tā sastavu šeit )

7. Zīdīšana naktī

Zīdīšana nakts stundās ir ļoti būtiska, lai saglabātu zīdīšanu ilgākā laikā periodā. Rīta stundās no 3 - 8 rītā bērniņš ir jāpieliek pie krūts 2-3 reizes, jo šajās stundās, izstrādājoties īpašiem hormoniem, krūtīs tiks nodrošināts pietiekams piena daudzums visas turpmākās dienas garumā.

8.  Ekskluzīva zīdīšana līdz 6 mēnešu vecumam

Bērnu līdz 6 mēnešu vecumam nav nepieciešams piebarot un arī dot papildus padzerties. Mātes piens 100% nodrošinā bērnu ar visu nepieciešamo jebkurā gadalaikā un brīdī. Mātes piens satur 87-90% ūdens, kas ir bioloģiski aktīvs un pat kvalitatīvākais ūdens no pudeles,vai filtra nespēj līdzināties mātes pienā esošā ūdens vērtībai. 

Ja māmiņai rada satraukumu jebkādas bērniņa uzvedības pie krūts izmaiņas, sajūtas krūtīs, ikdienas ritmu maiņas, bērna attīstības lēcieni un ar tiem saisītās tā saucamās "piena krīzes", jāmeklē atbalsts un palīdzība pēc iespējas ātrāk. Ir jauki, ja māmiņai visā zīdīšanas perioda laikā (kas var būt pat vairāki gadi) ir kāda uzticības persona, piemēram, zīdīšanas konsultante, PEP mamma vai kāda zinoša māmiņa, kurai pajautāt padomu. Lai jums veicas! 

Ko darīt, ja šķiet, ka piens pietrūkst?

Katra māmiņa, kura zīda savu mazuli, saskaras ar gadījumiem, kad šķiet, ka bērniņam pietrūkst krūts piens, viņš niķojas vai atsakās ņemt krūti vispār,  krūtis ir šķietami tukšas. Satraukumam pieaugot, problēma kļūst arvien akūtāka un kā loģisks iznākums parasti ir pudelītes ar piena maisījumu piedāvāšana mazulim. Kā saprast, ka pieniņš patiešām pietrūkst? Kā to īsā laikā pavairot un kā pārdzīvot tos brīžus,  kas zīdainis saka krūtij „nē”?

Iesākumā jātiek skaidrībā ar piena ražošanas sistēmu sievietes krūtīs.  4-5 dienā pēc bērniņa dzimšanas sievietes krūtīs pirmpienu, kas ir ļoti mazā daudzumā, aizstāj „īstais” piens, kurš pirmajās nedēļās visām sievietēm ir daudz, veidojas tā pārprodukcija, krūtis stipri piebriest, ir sāpīgas, pieniņš mēdz tecēt arī starp ēdienreizēm un ir liels risks iegūt piena vadu sastrēgumu un iekaisumu. Pēc bērna 3 mēnešu vecuma piena ražošana pielāgojas bērna vajadzībām un piena daudzumu sāk regulēt „pieprasījuma \ piedāvājuma” likums. Tātad piens izstrādājas tik daudz,  cik tajā brīdī bērnam ir nepieciešams, pie nosacījuma, ka bērnam netiek ierobežota piekļuve pie krūts, atrašanās ilgums pie tās, bērns tiek zīdīts gan dienā, gan naktī un bieži. 

Tomēr arī mierīgajā māmiņas un zīdainīša dzīvē var būt periodi, kad īslaicīgi var pietrūkt piens vai arī bērnam rodas grūtības ar tā izzīšanu no krūts.

Katrs zīdainis pirmā gada laikā piedzīvo vairākus attīstības lēcienus. Parasti tie mēdz saistīties ar kaut kā jauna apguvi, pārmaiņām ikdienā, ģimenē.  Tas nozīmē, ka bērnam pēkšņi rodas nepieciešamība apēst lielāku piena daudzumu. Tā kā māmiņas krūtis var pielāgoties pakāpeniski , tad var rasties situācija, ka bērniņš pieprasa vairāk piena, nekā māmiņa tajā dienā – stundā spēj „saražot”. Šajos gadījumos kā vienīgais risinājums ir intensīvi likt bērnu pie krūts, gan vienas, gan otras, stimulējot piena ražošanos.  Ja māmiņa un bērniņš aktīvi piestrādā, tad piena daudzums pieaug 2-3 dienu laikā un mazulis atkal jūtas apmierināts.

Pastāv vairāki riska faktori, kas šo procesu mēdz aizkavēt un problēmu padziļināt. Bērniņš nesaņēmis tik daudz, cik gribēja, sāk pie krūts niķoties, bet māmiņa arvien satraukties. Satraukums ir lielākais zīdīšanas bieds, jo satraucoties māmiņai asinīs izdalās hormoni, kuri liek sievietes ķermenim saspringt un gludai muskulatūrai sarauties. Tas kavē piena izdalīšanos un bērnam apgrūtina zīšanu, kas savukārt var veicināt  bērna atteikumu no krūts. Kā daudzas māmiņas ievēro – veidojas apburtais loks.

Lai iedrošinātu māmiņas un pārrautu šo „apburto loku”, ir vairāki ieteikumi:

·         piens krūtīs nevar pazust vienas dienas laikā. Piena ražošana gaist ļoti pamazām,  nedēļām, mēnešiem pie nosacījuma, ka krūtis vispār netiek stimulētas. Ja bērns kaut reizi dienā krūti zīž – tajā ir piens. 

·         Bērns atsakās no krūts ne tāpēc, ka viņam pēkšņi negaršo jūsu piens, iemesli var būt ļoti dažādi – slimība, zobu nākšanas sāpes, liels satraukums, pārmaiņas dzīvē (piemēram,  ārsta vai masiera, baseina apmeklējums, dzīvesvietas maiņa u.t.l.), apjukums, kas radies tādēļ, ka bērnam tika piedāvāts piens no pudelītes.

·         Liekot bērnu pie krūts, māmiņai ir jāaizmirst visa apkārtējā pasaule, problēmas, jāprot atslābināties un izbaudīt šie mirkļi. Pirms zīdīšanas ir vērts izdzert siltas tējas krūzi, pielikt pie krūtīm siltu dvielīti vai ieiet dušā. Tas atbrīvos un atslābinās piena vadus un bērnam būs vieglāk pieniņu izzīst.

·         Ja bērns atsakās no krūts, uzvedas nemierīgi, ir vērts bērnu panēsāt ieaijājot un, bērnam laižoties miegā, piedāvāt krūti atkal.

·         Ja māmiņa jūt, ka pieniņš pietrūkst, jāpiedāvā bērnam krūti daudz biežāk, jāatsakās uz vairākām dienām no garām pastaigām, viesībām un citām ārpusmājas aktivitātēm un, veltot vairāk laika bērnam un zīdīšanai, tādejādi ātri tikt galā ar šo radušos problēmu.

Ir svarīgi izprast sava bērna vajadzības, ieklausīties sevī un ar mierīgu prātu un smaidu risināt šīs ikdienas situācijas, nesatraucoties par iespējamiem scenārijiem ar negatīvu iznākumu. Ja šķiet, ka problēmas ieilgst vai arī grūti saņemties un rast pareizo risinājumu, jāmeklē zīdīšanas konsultanta vai arī pieredzējušās mammas pieredze, kurai ir bijusi pozitīva pieredze šādu problēmu risināšanā. 

Kā palīdzēt bērnam, kas nevēlas nokārtoties podiņā

Ir bērni, kuri ignorē savu nokārtošanos, nekādi neizrādot to, un kategoriski atsakoties lietot podiņu. Ja jūs joprojām pērkat autiņbiksītes un podiņš stāv nelietots, izlasiet šo.


Vēlā podiņmācība tāpat kā vēlā staigāšana, ir normāla jūsu bērna attīstības īpatnība. Nervi un muskuļi, kuri atbild par slēdzējmuskuļu kontroli acīmredzot vēl nav pietiekami nobrieduši un attīstījušies, lai veiksmīgi apgūtu šo prasmi. Ir daudz bērnu, kuri ir gatavi un apgūst podiņa lietošanas prasmes tikai ap 3 gadu vecumu. 

Ja sasniedzot 3 gadu vecumu jūsu bērns vēl nav apguvis podiņmācību, pirms konsultējaties ar ārstu, apsveriet sekojošos jautājumus:

1. Noskaidrojiet medicīniskos iemeslus

• Vai bērns nokārtojoties nejūt diskomfortu, sāpes? Risiniet aizcietējumu problēmu pirms bērns sāk apgūt podiņmācību. Izslēdziet urīnizvadsistēmas saslimšanas un pārliecinieties, ka bērnam nesagādā diskomfortu čurāšana.
• Ja bērnam ir problēmas ar ādu un gļotādām, ko izraisījušas pārtikas alerģijas, reakcija uz autiņbiksītēm vai mitrumu autiņbiksīšu rajonā, risiniet šo problēmu pirms sākt apgūt podiņmācību. 

2. Vai jūs pārlieku neuzstājat?

Ja podiņmācība tiek pāragri uzsākta, kad bērns vēl fizioloģiski nav gatavs sajust un signalizēt par savām darīšanām, bet vecāki uzstāj, dusmojas par neveiksmēm, kaunina, tas var radīt bērnā psiholoģisku diskomfortu un viņš var atteikties turpināt mācīties lietot podu. Apsveriet domu iepauzēt un nepiedāvāt bērnam podiņu kādu laiku nemaz:

· Izejot cauri šai negatīvajai fāzei, bērni bieži piedzīvo attīstības lēcienus

· Ļoti bieži šādas situācijas rodas, ja ģimenē vai sadzīvē ir kādas pārmaiņas – pārcelšanās, bērnudārza gaitas, vēl viena mazuļa piedzimšana, slimība u.t.l.

· Vai jūsu bērns bieži dusmojas? Dusmas diemžēl kavē attiecīgo nervu un muskuļu attīstību un darbību, kuri atbild par slēdzējmuskuļu kontroli.

3. Atalgojiet darbu

Padariet podiņmācību aizraujošu. Piemēram, iegādājaties uzlīmes un apbalvojiet bērnu par katru veiksmīgu podiņa lietošanas reizi. Tādejādi jūs radīsiet bērnam sociālo prasmi – par katru veiksmi ir apbalvojums. Apbalvojumi var būt dažādi (bet ne saldumi).

4. Pārtrauciet lietot autiņbiksītes

Ir mazuļi, kuri nesāk lietot podu veiksmīgi līdz brīdim, kad pilnīgi atsakās no autiņbiksītēm. Vienā dienā vienkārši izlemiet – nekādu autiņbiksīšu vairs! Ļaujiet bērnam skriet pa māju vai pat ārā (protams, ja ir pietiekami silti) ar pliku dupsi. Tas ka bērns redz, kas notiek apakšgalā, palīdzēt viņam „saslēgt” šīs sajūtas ar prasmēm lietot podiņu.

5. Veidojiet tualetes rutīnu

Labākais laiks, kad „uzķert” brīdi, kad bērns nokārtojas, ir drīz pēc miedziņa vai 20 minūtes pēc maltītes.

6. Sadaliet atbildību

Ja jūsu 3-gadīgam bērnam joprojām ir „negadījumi”, kuri, jūsuprāt, ir no slinkuma, aktivitāte trūkuma, vai jums šķiet, ka bērns vēlas būt atkal „bēbis”, palīdziet viņam saprast, palielinot viņa atbildību. Piemēram, ļaujiet bērnam pašam saslaucīt peļķi, ko viņš ir atstājis, parādiet, kā jūs mazgājat viņa slapjās bikšeles, ļaujat bērnam piedalīties arī šajā procesā. Ja jūs jūtat, ka bērns pieprasot autiņbiksītes, patiesībā vēlas pievērst jūsu uzmanību, pievērsieties bērnam citādā veidā – iesaistiet viņu mājasdarbos, darbojaties kopā, uzdodiet nelietus darbiņus.

7. Kontroles jautājums

Podiņmācība ir joma, kurā bērns ir atbildīgs par tās kontroli pats personīgi un kuru jūs, kā vecāki, nespējat kontrolēt. Ja jūs pārņemat kontroli dažādās citās bērna prasmēs – piemēram, saģērbšanās, ēšana, rotaļāšanās, nebrīnieties, ka bērns, pieradis pie šādas jūsu rīcības, nevēlēsiet pārņemt kontroli par savu higiēnu. Lietojot autiņbiksītes, bērns neapzināti pagarina savu „bēbīša” periodu, kas viņam ir tīkams. Uztaisiet pauzi podiņmācības apguvē, paralēli mazinot savu kontroli par citām bērna prasmēm – ļaujiet pašam ģērbties, ēst, izvēlēties rotaļas un lemt par citām ikdienas nodarbēm, tas veicinās bērnā vēlmi kontrolēt arī savas higiēnas prasmes.

12 dažādas podiņmācības problēmas:

1. Bērns pilnībā ignorē savus nokārtošanas procesus. Tas ir normāli, visticamāk viņš vēl nav gatavs kontrolēt savu slēdzējmuskuļu darbību.

2. Bērns mēģina spēlēties ar saviem izkārnījumiem. Bērns tādā veidā iepazīst savu ķermeni un tā „produktus”. Māciet bērnam, ka podiņš, vai autiņbiksīšu saturs ir jāiemet podā un ka ar to nav jāspēlējas.

3. Jūsu dēls regulāri pārčurā pāri poda malai, atsakās apsēsiet un „sakārtot” savu „krāniņu”. Kā risinājums, iegādājiet podiņu ar augstāku izcilni priekšā vai māciet zēnam čurāt stāvot kājās.

4. Jūsu bērns pretojas podiņa lietošanai. Pretošanās nozīmē, ka nav īstais laiks podiņmācībai. Nelieciet bērnam sēdēt uz poda ilgstoši, paskaidrojiet, ko vēlaties no bērna, esiet pacietīgi un mierīgi. Ja protestēšana turpinās, neuzstājiet.

5. Bērnam ir regulāri „negadījumi”. Neesat pārāk sarūgtināti un dusmīgi, nerājiet bērnu pārlieku, bet drīzāk mēģiniet izskaidrot saistību, kādēļ tā notika.

6. Jūsu bērns jūtas apjucis vai pat sabijies, redzot, ka podiņa saturs tiek noskalot tualetes podā. Bērni tic, ka viņu izkārnījumi ir daļa no viņu ķermeņa un var būt grūti saprast, kādēļ pieaugušie tā rīkojas. Skaidrojiet un esiet pacietīgi.

7. Bērns baidās tik iesūkts, noskalots tualetes podā. Ļaujiet bērnam pašam noskalot tualetes podu, pirms tam iemetot tur tualetes papīra gabaliņus, lai bērns redz, ka šis process notiek.

8. Bērns piečurā bikses drīz vien pēc pasēdēšanas uz podiņa. Tas parasti notiek agrīnajā podiņmācības fāzē. Var paiet kāds laiks, pirms bērns iemācās atslābināt muskuļus un kontrolēt nokārtošanās procesus. Tas liecina, ka bērns īsti nav gatavs podiņmācībai.

9. Bērns lūdz uzvilkt autiņbiksītes, un vēlas kakāt tikai tajās, pirms tam nolienot kaut kur maliņā. Iesākumā ierosiniet to darīt tualetē (ar uzvilktu autiņbiksi), vēlāk, piedāvājat mēģināt to darīt podiņā. Pārsvarā tā ir emocionāla problēma, bērns vēlas būt vienatnē ar sevi, nokārtojoties.

10. Bērns čurā miega laikā. Velciet bērnam autiņbiksītes, kad viņš guļ. Ierosiniet pasēdēt uz podiņa uzreiz pēc pamošanās. Stāstiet viņam, ka pamostoties nakts vidū viņš var lietot podiņu un lūgt vecāku palīdzību.

11. Bērns vēlas apmeklēt podiņu tikai kopā ar vienu konkrētu personu. Tas ir normāli. Nokārtošanās ir intīms process un ja bērns „ielaiž” šajā procesā tikai vienu konkrētu cilvēku, kam viņš uzticas, tas ir jārespektē. Tas pāriet, kad bērns sāk lietot podiņu patstāvīgi bez pieaugušo palīdzības.

12. Bērns atgriežas pie autiņbiksīšu lietošanas. To var izprovocēt stress, slimošana, pārmaiņas dzīvē, attīstības lēcieni un citi notikumi. Dodiet bērnam laiku pārdzīvot un pierast pie pārmaiņām un podiņa lietošanas prasmes atgriezīsies.


Novēlu jums pacietību un jūsu un bērna savstarpējo attiecību saskanīgumu!

Bērnu barošana ar mākslīgo piena maisījumu provocē lieko svaru

Par šo jautājumu jau sen ir izteikušies daudzi speciālisti, bet tagad šī ideja ir guvusi apstiprinājumu zinātniskās medicīnas līmenī - zinātnieki ir veikuši analīzi, kuras rezultātā tika veikti 25 dažādi pētījumi laika posmā no 1997.līdz 2014.gadam 12 dažādās valstīs. (Yan J et al 2014) . Kopējais novērojamo bērnu skaits sastāda 

226 508 cilvēku! Pēc tik apjomīga izpētes darba ir noskaidrots, ka aptaukošanās varbūtība ir ne tikai atkarīga no tā, vai bērns ir zīdīts vai mākslīgi barots, bet arī no tā, cik ilgi bērns tika zīdīts. 

Ja bērns tika zīdīts mazāk kā 3 mēnešus, tas samazināja aptaukošanās riskus turpmākajos gados apmēram par 10%  salīdzinot ar tiem bērniem, kas uzreiz pēc dzimšanas tika baroti mākslīgi. Ja zīdīšana tika turpināta ilgāk par 7 mēnešiem, aptaukošanās riski samazinājās ļoti ievērojami. Analīzes laikā tika noskaidroti arī citi iespējamie aptaukošanās faktori - ja iepriekš tika uzskatīts, ka aptaukošanās skolēnu rindās pamatā ir saistīta ar zemu fizisku slodzi un ilgajām stundām pie TV un datora, tad pēc šī pētījuma zinātnieki ir nonākuši pie secinājumiem, ka zīdīšana bērna pirmajos dzīves gados pasargā bērnus no aptaukošanās skolas gados pat neatkarīgi no fiziskām aktivitātēm.

Kādēļ tā? Citos pētījumos ir noskaidrots, ka zīdīšana veicina bērniem labu apetītes pašregulēšanos, kura ir mazāk attīstīta bērniem, kuri tika baroti mākslīgi. Kādā no pētījumiem zinātnieki apstiprina šo faktu ar to, ka mātes piens satur dažādas bioloģiskās vielas - leptīnu un grelīnu, kuras palīdz regulēt organisma piesātināšanās procesus (ir skaidrs, ka mākslīgajos piena maisījumos tādu vielu nav, kā arī nav citu vērtīgu vielu, kuras ir svarīgas bērns veselībai un attīstībai). No otras puses, bērnu mākslīgā barošana paredz bērna barošanu ar vienu konkrētu sastāvu, kurā tauku un olbaltumvielu sastāvs parasti ir paaugstināts, salīdzinot ar bērnu reālām organisma prasībām, savukārt mātes piens mainās līdz ar konkrētā bērna vajadzībām noteiktajā laika periodā. Zīdiet savus mazuļus un viņi būs noteikti veselīgāki! 

Raksts no vietnes http://new-degree.ru/gvinform/obesity

Tulkoja Inese Kočāne

Bezmaksas nodarbība topošajām un jaunajām māmiņām Cēsīs

Ilgi gaidītās nodarbības par bērnu dabisko audzināšanu Cēsīs ir klāt!! Ievadnodarbība jau 10.aprīlī plkst. 16:00 Cēsu jaunās bibliotēkas telpās BEZMAKSAS! 
Gaidīšu topošās māmiņas un māmiņas ar bērniem līdz 3 gadu vecumam. Laipni lūgtas!

Dabiskā bērnu higiēna - dzīve bez autiņbiksītēm no dzimšanas

 Nepagāja necik ilgs laiks, kā es atgriežos pie podiņmācības tēmas. Lai gan jāsaka, ka šoreiz būs nedaudz cits stāsts. Lai gan ne mazāk netradicionāls, kā tika aprakstīts iepriekšējā rakstā Netradicionālā podmācība  . Sākšu ar to, ka šo metodi ļoti detalizēti aprakstīja Ingrīda Bauere (Ingrid Bauer) grāmatā "Bez autiņbiksītēm" (Diaper free). Šī grāmata ir izdota angļu un arī krievu valodā, tā kā iespēja izlasīt. Grāmatas autore, balstoties uz personisko pieredzi, pētījumiem un plašu ievākto informāciju, prezentē bērnu higiēnas metodi, kas ir ir pazīstama cilvēkiem jau gadu simteņiem, tomēr mūsdienu straujajā tempā un patērētāju laikmetā ir ļoti neparasta.  

Bērnu dabiskā higiēna paredz:

1. Pilnīgu atteikšanos no autiņbiksītēm jau no dzimšanas brīža - jebkādām- gan daudzreizlietojamām, gan vienreizlietojamām. 
2. Bērna uzvedības novērošanu urinēšanas un defekācijas procesā.
3. Bērna raidīto signālu "nolasīšanas" prasmju attīstīšanu vecākiem un personām, kuras ikdienā ir kopā ar bērnu.
4. Pieaugušajiem - intuīcijas un emocionālās saiknes ar  bērnu attīstīšanu un bērna vajadzību izpratni. 

Kā tas izskatās ikdienā, pavisam praktiski. 

Bērns dzīvojas mājā vai nu pliku dupsi vai ļoti plānās, viegli novelkamās drēbītēs, vai ietīts sedziņā\autiņā, pārsvarā pieaugušajiem (pirmajos mēnešos - mammai) klēpī. Līdz ko bērns sāk izrādīt īpašus signālus, mamma (cits pieaugušais) nekavējoties reaģē un palīdz bērnam nokārtoties, ieņemot īpašu pozu (skat.bildes šajā rakstā). Parasti bērnu "izsēdina" (šāds termins ir jau sācis iedzīvoties arī mūsu valsts māmiņu aprindās) virs bļodas, izlietnes, tualetes poda, vai vienkārši virs uzsūcoša materiāla (dvieļa, autiņa, vienreizlietojama paladziņa). 

attēls no http://www.frutorianets.ru 

Pastaigas tiek organizētas pārsvarā slingā un pirmajos mēnešos ir īsas un netālu no mājām. Vasaras periodā māmiņas iemācās "izsēdināt" savu bērnu arī ārā pastaigu laikā. 

Kā stāsta to zīdaiņu un mazu bērnu māmiņas, kuras praktizē šo higiēnas metodi, pat pavisam mazi bērniņi iemācās izprast savas vajadzības un pat kontrolēt tās, ja situācija prasa pagaidīt. 

Arī naktīs šo higiēnas metodi iespējams veiksmīgi izmantot, tikai nedaudz iepraktizējoties un iekārtojot savu ikdienu tā, lai tas ir ērti gan mammai, gan mazulim. Jāsaka gan, ka bērna signālu ķeršanu arī naktī būs iespējams praktizēt mammām, kuras atbalsta gulēšanu blakus mammai vecāku gultā. Vienkārša iemesla dēļ - guldinot bērnu atsevišķā gultiņā atstatus vai citā istabā, iespējas sajust un sadzirdēt bērna raidītos signālus sarūk. 


Kā zināms, zīdaiņi bieži kārto savas darīšanas krūts zīšanas laikā. Tas ir normāli un fizioloģiski izskaidrojams - zīšana palīdz atslābināt vēdera muskuļus un atvieglo abu procesu - čurāšanas un kakāšanas norisi. "Izsēdināšana" krūts zīšanas laikā ir iespējama un pat vēlama, jo palīdz bērnam atviegloties, samazina vēdergraižu iespējamību bērniem.
Attēls ņemts no šīs vietnes 








Metodei ir daudz priekšrocības, lūk dažas no tām:

• tas ir 100% dabiski
• bērni jūtas komfortabli un mierīgi
• tiek ekonomēti līdzekļi (gan uz autiņbikšu rēķina, gan krēmu, pulveru u.c.)
• tas ir ekoloģiski
• tas attīsta um uztur bērna pārliecību, kontroli par savu ķermeni
• tas atvieglo tālāko podiņmācības procesu - šādi bērni parasti sāk patstāvīgi lietot podu daudz agrāk par saviem vienaudžiem.( pēc 1,5 gada vecuma)
• bērni tiek norūdīti jau no dzīmšanas, jo netiek tuntulēti biezās drānās un bieži dzīvojas pliki.
• Bērniem ir daudz lielāks kontakts ar vecākiem āda pret ādu, kas kā zināms ir ļoti būtisks bērna harmoniskas attīstības veicināšanā.

Uzskatu, ka šai metodei ir arī savi trūkumi:

• pirmajos mēnešos zīdainis pieprasa pilnībā nedalītu uzmanību no mammas puses, atrodas mammai klēpī ļoti lielu dienas daļu (kas gan nav trūkums, tomēr daudzas mammas man piekritīs -tas var kļūt apgrūtinoši)
• lai atrastu un dibinātu šo saikni ar bērnu, ir jābūt ļoti attīstītai mātišķai intuīcijai, kas mūsdienu sievietēm diemžēl ir ne katrai un mēs- sievietes- esam iemācījušās savas vajadzības bieži nostādīt augstāk par bērna vajadzībām.
• jārēķinās ar regulārām neveiksmēm, it īpaši pirmajos mēnešos, bērna slimošanas laikā, bērna īpašo attīstības fāžu laikā. Šīs neveiksmes nedrīkst jūs izsist no sliedēm, jāprot ticēt sev un bērnam. 
• šīs metodes praktizēšanu jāuzsāk līdz bērna 6 mēnešu vecumam, vēlāk bērnu dabiskā uzvedība (signāli, ko nolasīt) pamazām pagaist, ja tie netika trenēti iepriekš un atgriežas tikai pēc 2 gadu vecuma, kad bērns sāk apzināti (ar prātu) kontrolēt slēdzējmuskuļu darbību. 
• diemžēl šo metodi nevarēs praktizēt neregulāri - vienu dienu ķeram signālus un "izsēdinam", citu dienu uzliekam autiņbiksi. Tas sajauks bērnam prātu un neveicinās signālu padošanas-nolasīšanas procesa attīstību. 
• šī metode vairāk piemērota "dabai pietuvinātiem" cilvēkiem - tiem, kas lielu daļu pavada tuvāk dabai, dzīvo laukos, vai privātmājās. Ja jūsu mājā ir dārgs parkets, mīkstās mēbeles, paklāji un jūs satrauc to sabojāšana - šī metode sagādās grūtības.
• ja jūs negūstat atbalstu šīs metodes izmantošanā no pārējiem ģimenes locekļiem, būs problemātiski veiksmīgi to praktizēt (kaut vai psiholoģiskā aspekta dēļ).

Nobeigumā gribētu teikt vienu, kārtējo reizi pārliecināmies, ka viss jaunais ir sen aizmirsts vecais. Bērnu dabiskā higiēna ir lielisks veids, kā dibināt ļoti ciešu saikni ar savu jaundzimušo, attīstīt sievietes, mātes intuīciju, būt tuvāk dabai. Ja esat izlēmušas mēģināt - lieliski! Ticiet sev un savam bērniņam un jums viss izdosies! 

Zīdīšanas konsultanta piezīmes - sociālajā tīklā facebook

Lai šī bloga lasītājiem būtu ērtāk un ārtāk uzzināt par jaunumiem, jauniem rakstiem, pasākumiem un nodarbībām, ko es rīkoju un vadu, jau kādu laiku sociālajā tīklā Facebook darbojas lapa Zīdīšanas konsultanta piezīmes, kurā vienmēr paziņoju par jauniem rakstiem www.zidisana.com, kā arī padalos ar citiem interesantiem avotiem, bildēm, video par zīdīšanas, dabiskās bērna audzināšanas un psiholoģijas tēmām un informāciju. 

Sekojiet šeit un uzzināsiet par jaunumiem visātrāk! 

Viss, kas jums jāzina par bērnu miegu

Šī tēma ir TOP tēma māmiņu sarunās. Un ļoti saprotams, jo galu galā bērnu miedziņš, tā ilgums, kvalitāte tiešā veidā ietekmē arī mūs - pieaugušos, vecākus, mammas... 

Pirms sākam runāt par bērnu miegu, tā arhitektūru, īpatnībām, tehnikām, būtu jāsaprot galvenie pieturpunkti šīs tēmas apspriedē. Kas mūs kā vecākus satrauc jautājumā - maza bērna MIEGS? 

Bērns guļ pārāk maz? Ļoti bieži mostas? Naktīs nemitīgi prasa ēst, dzert, turēt rociņu, sēdēt blakus, dziedāt dziesmiņu... Bērns ik nakti ceļo uz vecāku gultu? Ko ar to visu lai iesāk? 

Ja mēs paanalizējam augstākminētos jautājumus, tad tie visi rodas pamatā tādēļ, ka MUMS - pieaugušajiem traucē šāda bērna uzvedība! Mēs neizguļamies, tiekam raustīti pusi nakts, spiesti gulēt saraustītā miegā. Kā ir ar bērna vajadzībām?

Bērna miega atšķirības no pieaugušo cilvēku miega
Pastāv divu veidu miega fāzes cilvēka miega struktūrā. Dziļais miegs (NREM) un aktīvais miegs (REM). 

Aktīvais miegs (REM) ir raksturojams ar sekojošām pazīmēm:

• cilvēks miegā grozās, maina gulēšanas pozas;
• vibrē un kustās acu plakstiņi, sejas mīmikas muskulatūra;
• acis var būt puspavērtas;
• sirdsdarbība, muskuļu darbība, vielmaiņa atrodas līdzīgā stāvoklī kā nomodā mierīgajos brīžos;
• cilvēks redz sapņus;
• cilvēks nezaudē saikni ar ārpasauli, dzird skaņas, jūt kustības.

Dziļo miegu (NREM) varētu raksturot sekojoši:

• elpošana un sirdsdarbība palēninās;
• cilvēks maksimāli atslābinās, gulēšanas poza ir atbrīvota un netiek mainīta;
• vielmaiņa palēninās;
• cilvēks šī miega fāzē ir grūti atmodināms, pamostoties kādu laiku nespēj aptvert, kas ir noticis;
• smadzeņu darbība šajā fāzē ir samazināta, smadzenes "atslēdz" muskulatūru un reaģēšanu uz ārējiem kairinājumiem. 

Pieauguša cilvēka kopējā miega daudzumā ir 15% aktīvā miega fāžu (REM).

Zīdaiņa miegs ir sadalīts šādi - 50% REM un 50% NREM. Bērnam augot, ļoti pakāpeniski REM fāzes tiek aizstātas ar NREM. 

Miega cikliskuma raksturs

Katra cilvēka miegam ir ciklisks raksturs. Tas nozīmē, ka aktīvā miega fāzes mijas ar dziļā miega fāzēm un nakts laikā tas notiek vairākkārtīgi. Pieauguša cilvēka miega cikla garums ir aptuveni 90min. Tas nozīmē, ka 1,5 stundas laikā cilvēks kādu brīdi atrodas aktīvā miega fāzē, no kuras pāriet uz dziļo miegu. 

Maza bērna miega cikla garums ir 50-60minūtes. Ja ņemam vērā to, ka  pusi no šī laika bērns atrodas aktīvā miega fāzē, citiem vārdiem - snauž - tad kļūst skaidrs, kādēļ bērnam tas miedziņš šķiet tik īss. 

Miegu ietekmē arī cilvēka temperaments un atbildes reakcija uz ārējīem kairinājumiem

Mēs pieaugušie esam dažādi, cits guļ kā lācis un nekas viņu nespēj uzmodināt, bet cits guļ ļoti tramīgi, mostas no katra trokšņa, daudz sapņo. Kādēļ mēs gribam, lai visi bērni guļ vienādi? Vienādi LABI? 

Ir skaidrs, ka mazi zīdaiņi ir jānorobežo no liekā stresa un ārējiem kairinājumiem tā iemesla dēļ, ka viņu nervu sistēma vēl nav nobriedusi un lieka pārslodze var ietekmēt arī bērnu miegu. 

Tomēr tik dažādas vecāku atbildes uz jautājumiem par bērnu nakts miegu, ļauj saprast arī to, ka bērni, kuriem ir noturīgāka reakcija uz ārējiem kairinājumiem, nemostas, atrodoties aktīvā miega fāzēs, atšķirībā no saviem jūtīgākiem vienaudžiem. 

Bērnu miega īpatnību fizioloģiskais pamatojums

Lai saprastu, kādēļ zīdaiņi un mazi bērni tik "slikti"guļ, jānoskaidro, kāpēc Māte-daba ir izveidojusi viņiem tādu miega struktūru. 

Ir vairāki pamatiemesli: 

1. Daudz un garas aktīvā miega fāzes nodrošina bērnam augšanas procesa aktivizāciju. Tas nozīmē, ka bērni miegā AUG, tas tiesa, bet bērni aug aktīva miega fāzēs!
2. Bērns, atrodoties aktīvā miega fāzē, bieži atmostas, jo tā ir viņa pašsaglabāšanās reakcija! Daba paredzējusi, ka zīdainis un mazs bērns šādā veidā rūpējas par savu dzīvību - atmostoties, konstatē, vai spēj brīvi elpot (vai netraucē sega, spilvens, autiņš vai gadījumā nav apgriezies uz vēdera), vai gadījumā nav izbadējies vai izslāpis, vai ir normāla ķermeņa temperatūra, vai grib nokārtoties u.t.l. un ja kaut kas nav kārtībā - seko signalizēšana par to vecākiem. Vislielākais skaits bērnu PNS (pēkšņās nāves sindroma) gadījumu ir konstatēti tieši dziļā miega fāzēs.
3. Pētījumos ir konstatēts arī fakts, ka tieši REM aktīvā miega fāzēs bērna smadzeņu attīstība divkāršojas, tas ir saistīts ar asins plūsmas aktivizēšanos un elpošanas biežumu. Tātad bērnu nemierīgā gulēšana ir saistīta ar smadzeņu attīstību! 

Nobeigumā teikšu tā - zīdaiņi un mazi bērni neguļ nemierīgi un nemitīgi mostoties tādēļ, lai ieriebtu mums pieaugušajiem :) Tā ir NORMĀLA bērnu uzvedība nakts laikā un diendusu laikā, kas, nemainot to ar dažādu mākslīgu metožu palīdzību, pakāpeniski transformējas un pieaug kopā ar jūsu bērnu. Būsim pacietīgāki! 

Kā vieglāk pārdzīvot bērna aktīvo miegu, mošanos naktīs, kā palīdzēt bērnam aizmigt un gulēt nemostoties, par to citreiz. Lai jums saldi sapnīši!  

Nodarbība: Zīdaiņu un mazu bērnu miegs

Katras māmiņas prātu nodarbina jautājumi par zīdaiņu un mazu bērnu miegu.

Cik ilgi, kā, kur būtu jāguļ bērnam?

Vai no bērna barošanas veida ir atkarīgs, kā viņš gulēs?

Ko darīt, lai bērns nemostos naktī neskaitāmas reizes?

Zīdaiņu un mazu bērnu miegs, tā ilgums un struktūra ir atkarīgi no vairākiem faktoriem:

• No barošanas veida. Ar krūti zīdītiem bērniem miega struktūra mēdz būtiski atšķirties no mākslīgi baroto bērnu miega.
• No gulēšanas vietas izvēles: bērns guļ viens pats vai kopā ar vecākiem, vienā istabā ar vecākiem vai atsevišķā istabā.
• No bērna temperamenta. Ir mierīgi bērni, ir nervozāki, ir hiperaktīvi u.t.l.
• No atmosfēras ģimenē, bērna vecāku attiecībām, psiholoģiskā mikroklimata.

Nodarbībā apskatīsim zīdītu un mākslīgi barotu bērnu miega attīstību no pirmās dzīves dienas. Noskaidrosim, kā bērna ilgzīdīšana ietekmē miega struktūras attīstību. Pārrunāsim arī aizmigšanas apmācības metodes, vai tās ir efektīvas un kā tās ietekmē bērna psihoemocionālo attīstību vēlākos gados. Apskatīsim bērna miega struktūru un tās attīstību, bērnam pieaugot, ņemot vērā dažādus blakus faktorus. Pārrunāsim dažādu gulēšanas rituālu nozīmību.

Aicinu uz nodarbību 0 līdz 3-4 gadu vecu bērnu māmiņas un tētus, kuri vēlas izprast savu bērnu miedziņa īpatnības un palīdzēt savām atvasēm čučēt saldi un mierīgi!

Nodarbības norises laiks un vieta - Beātes iela 23, Valmiera, Ideju mājā 26.februārī plkst. 14:00. Pieteikties šeit 

Netradicionālā podmācība

Uzreiz pabrīdināšu. Tas, ko jūs izlasīsiet šajā rakstā, iespējams izraisīs neizpratni, pat pretreakciju. Tomēr iesaku izlasīt līdz galam. 

Lai rakstītu par podmācību, kura nebūt nav mana stiprākā puse kā 3 bērnu mammai, jo ir gājis un iet visādi, esmu daudz par šo tēmu domājusi un arī lasījusi. Līdz nonācu līdz interesantai grāmatiņai (varētu teikt brošūrai) "Atvadas no autiņbiksītēm" (Judīte Falka, Marija Vince) un vakar apmeklēju mūsu lieliskās speciālistes bērnu lietās Klaudijas Hēlas nodarbību "Podmācība" Valmieras Ideju mājā. Šobrīd esmu guvusi pilnīgu sapratni par podiņa apguves procesu. 

Pirms sākt aprakstīt podiņa apguves procesu, ir daži pieturas punkti, kas būtu jāsaprot.

Kā  bērna vecāki nonāk pie šī jautājuma aktualizēšanās? Kāpēc mēs uzskatam, ka bērnam nu ir laiks sākt lietot podiņu? Ar ko jāsāk? 

Diezgan lielā mērā atbildes uz šiem jautājumiem mums diktē sabiedrība un gadu desmitiem iesakņojušies stereotipi par podmācību, kuriem patiesībā nav nekāda zinātniska pamatojuma. 

Kā klasiski notiek podmācības process: 

1. Pieaugušais piedāvā podiņu neatkarīgi no tā, vai bērns ir apjautis savu nepieciešamību. Bērns tiek uzsēdināts uz podiņa.
2. Pieaugušais gaida, līdz ir sasniegts vēlamais rezultāts.
3. Pieaugušais pauž novērtējumu vai vilšanos par norisi atkarībā no rezultāta esamības/neesamības.

Tomēr, ja mēs aplūkojam tualetes lietošanas parasto kārtību:

1. Cilvēks jūt nepieciešamību
2. Cilvēks atturās no tūlītējās atvieglošanas un dodas uz šim procesam paredzēto telpu (vietu)
3. Cilvēks nokārtojas

Ja mēs analizējam šo procesu no fizioloģiskā viedokļa - tas ir reflektīvs process, kuru cilvēks kontrolē pilnībā un to vada. 

Tomēr tas nav tikai fizioloģisks process. Nokārtošanās ir saistīta ar sociālo audzināšanu, tīrs-netīrs jēdzieniem un izpratni, un arī ar zināmiem ierobežojošiem faktoriem (mēs nevaram nokārtoties jebkur, jebkurā brīdī un vietā). 

Tas nozīmē - stimulējot bērnu nokārtoties podiņā brīdī, ko ir noteicis pieaugušais, bērnam tiek atņemta iespēja pašam iepazīt ķermeņa signālus un saprast, ka sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, viņš pats var kontrolēt slēdzējmuskuļu darbību. 

Lai panāktu bērna nokārtošanos podiņā, bērni tiek ļoti bieži un ilgstoši sēdināti uz poda, tiek pielietotas īpaši skaņu signāli (cis, cis, a-a-a), rodot bērnam trenētu pieradumu nokārtoties pēc signāla, ko dod vecāki. Ar laiku, kad bērnam beidzot nobriest slēdzējmuskuļu kontrolēšanas refleksi un bērni kļūst spējīgi paši kontrolēt procesu, bērni sāk paši nokārtoties podiņā. Tomēr šis pārejas periods var nebūt tik nemanāms. Trenēti bērni bieži pārstāj iet uz podiņa, ir novērojami pilnīgi poda ignorēšanas periodi, izteikts agresīvs atteikums. Daudzi trenēti bērni ļoti veiksmīgi lieto podiņu, lai izpatiktu vecākiem, saņemtu uzslavu un sajūsmu spiedzienus no mammām, priecājas līdzi. 

Tagad svarīgākais - kāds ir vidējais slēdzējmuskuļu kontroles mehānisma nobriešanas vecums  bērniem? 

Pēc ļoti detalizētiem pētījumiem, kuri apskatīti augstākminētajā grāmatā ( pētījumi veikti Pikleres institūtā Loczy Budapeštā) ir noskaidrots, ka  vidējais vecums, kad bērni apguva slēdzējmuskuļu kontroli : 

zēniem 35.2 mēneši

meitenēm 34.4 mēneši. 

Ja ļoti noapaļo, tad tie ir 3 gadi kā zēniem, tā meitenēm!!

Jūs teiksiet, bet mans bērns prasās uz podiņa jau no 2 gadu vecuma! Jā - to jūs esat viņam ietrenējuši, bet ir vairāki zemūdes akmeņi, ar kuriem var saskarties vecāki un viņu bērni, ja podmācība tiek trenēta, piemēram,

• tā saucamie regresa periodi, kad bērns, kas pirms tam gājis uz poda, sāk atteikties to darīt un atgriežas pie autiņbiksītēm
• bailes un nevēlēšanās nokārtoties svešās vietās, tajā skaitā bērnudārzā, ciemos
• psiholoģiskais aizcietējums
• enurēze vecākiem bērniem
• izteiktas problēmas nokārtoties publiskās vietās
• atteikšanās čurāt vai kakāt podā (vienas no lietām), pieprasot uzvilkt autiņbiksītes

Un nobeigumā - galvenie pamatprincipi kā rīkoties, ja jūs nevēlaties trenēt bērnu iet uz poda (analoģijai - dzīvnieku pieradināšana nokārtoties noteiktā vietā), bet vēlaties palīdzēt bērnam saprast savu ķermeni un patstāvīgi kontrolēt šo procesu. 

1.  Nesteidzaties ar poda iegādi un ļoti agrīnu iepazīstināšanu ar to (pēc 2 gadu vecuma būtu piemērotāks laiks)
2. Vēlams stabils augsts pods, uz kura bērns nesēž atgāzies uz aizmuguri, ar atbalstu ne tikai uz bērna augšstilbiem, bet arī muguras (asteskaula daļā).
3. Novērojiet bērna raidītos signālus par viņa nokārtošanās procesiem (bērni bieži sastingst, var pietupties, pieķeras pie autiņbiksītēm), bet netraucējiet šajā procesā. 
4. Mierīgā balsī komentējiet, ko bērns dara - tu kakā? tu čurā? 
5. Ļaujiet bērnam interesēties un novērot kā to dara pieaugušie un vecākie bērni.
6. Iepazīstoties ar podu, paskaidrojiet, kas tajā tiek darīts. Podam jāstāv tur, kur ir vecāku nokārtošanās vieta - tualetē, vannasistabā. 
7. Nepadariet sēdēšanu uz poda aizraujošu - nelasiet grāmatas, nespēlējiet spēles, bērnam sēžot uz poda. Podiņš ir domāts kakāšanai un čurāšanai.
8. Ja bērns nokārtojas podā, jūsu sajūsmai nav jābūt vētrainai, drīzāk jums jākonstatē fakts - tu pakakāji, pačurāji, ļoti labi! Izlejiet kopīgi poda saturu tualetes podā un nolaidiet ūdeni. Pirmajās reizēs bērnam saprotot, ka kaka vai čura ir iznākusi no viņa, var būt liels šoks, interese vai pat bailes. To pašu bērns var izjust noskalojot tualetē podiņa saturu. Esiet saprotoši un pacietīgi. 
9. Ļaujiet bērnam izlemt - vai viņš grib vai negrib šobrīd nokārtoties. Ja mazulis sāka "nē" - respektējiet to. 
10. Ļaujiet bērnam pašam novilkt bikses un apsēsties uz podiņa, jo tas ir viņa lēmums - nokārtoties. Arī pieceļas bērns no poda pēc savas iniciatīvas. 
11. Autiņbiksīšu nelietošana (slapjās bikšeles) vai staigāšana pliku dupsi ar nolūku paātrināt podiņa apguvi ir nelietderīga (šoreiz nav runa par ietrenēšanu), jo neveicina refleksu nobriešanu. 
12. Nekauniniet! Ne par netīrām bikšelēm, autiņbiksītēm, ne par tukšu podu. Tas nepalīdzēs bērniem apgūt poda lietošanu, bet pat var attālināt šo procesu. 

Ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā, tā ir jūsu - vecāku - izvēle, kādā veidā jūsu bērns apgūs poda lietošanu, tomēr ceru, ka šis raksts radīs pārdomas un pavērs iespējas paskatīties uz šo procesu no citas puses. 

Zīšana ne tikai, lai paēstu

Šī tēma vienmēr ir bijusi aktuāla. Man ne visai patīk jēdziens - Krūts barošana- jo šajā vārdu salikumā jau ietverts mīts, kurš vajā lielāko daļu zīdaiņu mammu. 
Šis mīts gan ir sen kā zinātniski atspēkots, tomēr arvien jaunās māmiņas uzdod jautājumus:

• kādēļ mans bērns "karājas pupa galā" nemitīgi?
• kā atradināt bērnu no nemitīgās zīšanas naktī?
• kā panākt, lai bērns guļ visu nakti nepamostoties?
• bērns zīž krūti knupīša vietā, ko darīt? 

Esmu jau rakstījusi blogā iemeslus, kādēļ bērns var zīst krūti- bloga ieraksts . Tomēr acīmredzot par to jārunā vēl un vēl. 

Bērns piedzimst ar refleksu - zīst. Un ir skaidrs, ka viņš zīdīs jebko, ko viņam ārpasaule piedāvā - krūtsgalu, savus pirkstus, dūrītes, sedziņas maliņu, lūpiņu, un jā - arī pudeli vai mānekli, ja tādu viņam piedāvās. Ir skaidrs, ka bērna zīšanas pamatobjekts, ko paredzējusi māte-daba ir krūtsgals. 

Tomēr atrodoties pie krūts, zīdainis un arī lielāks bērns neapmierina tikai zīšanas refleksus. Viņš bauda emocionālu un fizisku kontaktu ar māti, atrodas siltumā.

 Zīžot bērns atslābina vēdera muskulatūru un tādejādi vieglāk ir spējīgs iztukšot zarnu traktu un urīnpūsli (pakakāt un pačurāt). 

Uzņemot mātes pienu, bērns saņem arī "laimes hormonus" - endorfīnus, kuri ļoti labvēlīgi ietekmē bērna nervu sistēmu un tās attīstību. Lasiet rakstā  par mātes pienu šeit .

Tagad nedaudz padomāsim par klasiskākajiem māmiņu jautājumiem, kādas atbildes var uz tiem dot.

kādēļ mans bērns "karājas pupa galā" nemitīgi?

Ja bērns ir vēl ļoti mazs - līdz 6 mēnešu vecumam - visticamāk, tādā veidā viņš cenšas maksimāli uzņemt uzturvielas, jo šajā vecumā bērns strauji aug un attīstās, bet daudzi zīdīti bērni neprot izēst uzreiz lielu daudzumu mātes piena, izzīž katrreiz citādāku daudzumu. Pie tam mātes piens bērna kuņģī atrodas vien 20 - 30 minūtes un uzsūcās tālāk zarnu traktā (ja salīdzinat ar mākslīgo piena maisījumu - tas var atrasties kuņģī pat 2 stundas) - tukšais kuņģīts rada bērnam nemierīgumu un viņš vēlas papildināt to. 

Maziem bērniem ir ļoti nepieciešams emocionāls kontakts ar māti, jo viņu nervu sistēma vēl nav nobriedusi, Jebkāds emocionāls pārdzīvojums it īpaši dienas laikā bērnam rada lielu diskomfortu un, lai to mazinātu, bērns aktīvi pieprasa krūti. It īpaši tas ir novērojams nakts laikā, jo dienā bērnam sakrājas emocionālā spriedze, no kuras naktī- klusumā un mierīgos apstākļos zīžot krūti atbrīvojas. Liedzot bērnam krūti naktī - jūs ne tikai riskējat šo spriedzi palielināt, bet arī iedragāt jūsu un bērna savstarpējo emocionālo saikni.

• kā atradināt bērnu no nakts nemitīgās zīšanas?

Jāapbēdina mammas, bet  ir jāsaka, ka nakts zīšana parasti aiziet viena no pēdējām. Dienas laikā ir iespējas bērnam novērst uzmanību, iziet pastaigā, pieslēgt bērna auklēšanai viņa tēvu, vecmāmiņu, auklīti. Naktī bērns kompensē šo visu (skat, iepriekšējo punktu) un pat tie bērni, kuriem nedod iespēju zīst pa nakti, tomēr mostas un mammas ir spiestas dzirdīt ar ūdeni, šūpināt, nēsāt uz rokām utt. Protams, pienāk brīdis, kas bērniem zūd cerības iegūt emocionālu atslābumu naktīs, zīžot krūti, un viņi sāk gulēt ilgāk un dziļākā miegā (par ko parasti mammas un tēti priecājas), tomēr parasti šāds periods neilgst mūžīgi un ap 2-3 gadu vecuma periodā šie bērni pēkšņi sāk atkal mosties, murgot, slikti gulēt, grūti aizmigt. Lielākoties tie ir bērniņi, kuriem ir mācīts aizmigt pašam, nomierināties pašam, gulēt visu nakti. Uzkrātā slēptā emocionālā spriedze "izpeld" 2-3 gadu vecumā, ko pēc tam zīmīgi sauc par 3-gadnieku krīzi. 

• kā panākt, lai bērns guļ visu nakti nepamostoties?

Kādēļ jūs vēlaties to panākt?  Parasti šeit galvenais iemesls ir vecāku labsajūta, iespējas izgulēties, nevis bērna vajadzības. (skat. iepriekšējo punktu). Zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu miega struktūra ir citādāka. Lielāko daļu miega veido tā saucamais virspusējais miegs - jeb aktīvās miega fāzes - to laikā bērni grozās, čāpstina, plakstiņi kustās, viņi bieži maina gulēšanas pozu, pat ceļas sēdus. Tas ir saistīts ar to, ka bērni šajā vecumā aug strauji, bet aktīvajā miega fāzēs, atšķirībā no dziļa miega fāzēm, visi procesi organismā ir aktīvi, vielmaiņa strādā, asinsrite ir aktīva - tādejādi nodrošinot bērnam augšanu un attīstību. 

• bērns zīž krūti knupīša vietā, ko darīt? 

Šis apgalvojums ir pilnībā aplams, jo bērns nepiedzimst ar zināšanām par to, kas ir māneklis, kādā formā tam ir jābūt un kas ar to jādara. Savukārt krūti - tās smaržu, siltumu, tai tuvos sirdspukstus bērns ļoti labi pazīst. Tieši tādēļ mānekli bērnam var piedāvāt tikai tad, kad viņš ir pilnībā apguvis zīšanas tehniku, ļoti labi pieņemas svarā un labi attīstās. Tas ir pēc 3 mēnešu vecuma. Bet tikpat labi bez šī gumijas izstrādājuma var iztikt vispār! 

Īstenībā ir ļoti grūti pārliecināt mūsdienu mammas par to, ka bērna vajadzība zīst krūti bieži, arī (pat) 2 gadu vecumā, ir normāla parādība, kas ir saskaņā ar dabā noteiktajiem fizioloģiskiem un psiholoģiskiem procesiem cilvēka organismā. Tā ir dabiskas audzināšanas sastāvdaļa, kas sniedz ārkārtīgi daudz priekšrocību un dod pamatu tālākai bērna personības attīstībai. Bet par to - citreiz...

TESTS - Vai jūsu bērns ir gatavs zīdīšanas nobeigumam?

Šeit ir solītais tests, kurš parādīs jūsu bērniņa gatavību zīdīšanas nobeigumam. Tests nav man izdomājums, esmu to savulaik tulkojusi un pielāgojusi.  Izmantoti materiāli no AKEB  (Асоциация консультантов по грудному вскармливанию – Zīdīšanas konsultantu asociācija – www.akev.ru)

Kā jebkuru testu pildot, jo godīgāk un kritiskāk vērtēsiet jūsu situāciju un atbildēsiet uz jautājumiem, jo reālākus ieteikumus saņemsiet pēc testa rezultātiem. 

		Jā	Nē	Balles
1	Jūsu bērnam nav nepieciešams zīst krūti pirms naktsmiega un pirms diendusas
2	Naktī bērns zīž vairākas reizes
3	Mazulis ir pārstājis prasīt krūti pēc pamošanās no diendusas
4	Dienas laikā bērns padzeras no krūts pēc brokastīm, pusdienām, vakariņām un citām ēdienreizēm
5	Dienas laikā bērns prasa krūti retāk nekā līdz šim
6	Bērns prasa krūti, kad viņam nepieciešams nomierināties (noguris, kaut kas sāp, bail u.t.l.)
7	No rīta pēc pamošanās bērnam var novērst uzmanību no krūts
8	Bērns prasa krūti, ja grib padzerties
9	Ja dienas laikā bērns prasa krūti, bet mamma cenšas novērst uzmanību vai ierosina pagaidīt, viņš ir spējīgs uz kādu laiku aizmirst par savu lūgumu
10	Bērns prasa krūti, mammai ierodoties mājās pēc ilgākas prombūtnes
11	Nakts laikā bērns nezīž vispār, vai dara to ļoti reti
12	Bērns bieži prasa krūti, kad viņam ir garlaicīgi, kad mamma ieņem mierīgu pozu, piemēram, runājot par telefonu vai skatoties TV
13	Dienā, ja mammas nav mājās, bērns ir spējīgs iemigt ar citu cilvēku
14	Ja bērnam rodas vēlme zīst krūti, ir ļoti grūti viņam novērst uzmanību
15	Bērnam tikpat kā nav nepieciešama krūts, lai nomierinātos
16	Ja  mammas prombūtnes laikā bērnu mēģina nolikt kāds cits, bērnam neizdodas normāli aizmigt
17	Diennakts laikā ir atlikušas 1-3 zīdīšanas reizes

Rezultātu aprēķini

Pierakstiet pa 1 ballei par negatīvu atbildi jautājumos 1, 3, 5, 7, 9, 11, 13, 15, 17

Pierakstiet pa 1 ballei par pozitīvu atbildi jautājumos 2, 6, 8, 12, 14, 16.

Pierakstiem 2 balles par pozitīvu atbildi jautājumos 4, 10.

Rezultāti:

Ja jūsu bērnam ir vairāk nekā 2-2,5 gadiņi un uz pēdējo jautājumu (17.) jūs atbildējāt „Jā”, tad jums ir atlicis pēdējais solis, lai veiksmīgi pabeigtu krūts barošanu. Vai to izdarīt jau šodien vai dažus mēnešus vēlāk, to izlemt ir jums abiem ar mazuli. 

0-6 balles:

Iespējams, jūsu bērniņš ir gandrīz gatavs pabeigt krūts barošanu. Tomēr, ja tagad, mēģinot pabeigt zīdīšanu, mazulis sāks zīst pirkstiņu, apakšlūpiņu vai kaut ko vēl, neignorējiet to. Tas liecina par to, ka Jūs steidzaties ar zīdīšanas nobeigumu. Ja šajā gadījumā ignorēt bērna vajadzības, tas var nākotnē nopietni ietekmēt bērna nervu sistēmu.

7-12 balles:

Šis tas jūsu attiecības ar bērnu ir mainījies. Bet nevajadzētu skriet notikumiem pa priekšu.  Šajā posmā aizstāt bērnam mātes krūti nav ar ko un nedrīkst atņemt bērnam drošības sajūtu, pārliecību par to, ka mamma ir blakus, sasniedzama un emocionāli atbalstīs, jo atteikumu iedot krūti šajā posmā bērns uztvers līdzvērtīgi nodevībai. Arī pašai mammai pārtraucot zīdīšanu šajā brīdī, var rasties nopietnas nožēlas un nepabeigtības sajūtas,  kas smagākos gadījumos var novest pat pie depresijas izpausmēm.

13-19 balles:

Bērns pilnībā nav gatavs krūts barošanas nobeigumam. Pārtraucot zīdīšanu šajā brīdī, gan bērns, gan mamma izjutīs lielu emocionālu spriedzi, kas var ietekmēt gan bērna fizisko, gan emocionālo veselību. Bērns var sākt vairāk slimot, kļūt histēriskāks, nevaldāmāks, var rasties problēmas atstāt bērnu citiem pieaugušajiem, naktīs bērns var sākt biežāk mosties, murgot.