Piena izstrādes ātrums un krūts apjoms

Krūtīs piens izstrādājas 24 stundas diennaktī. Tas ir pierādīts ļoti sen. Pagājušā gadsimtā veiktie pētījumi liecina, ka barošanas laikā piens ātrāk iztek no krūts, nevis izstrādājas ātrāk. Pirmajās dienās laktācijas sistēmu palaiž mammas hormoni, endokrīnā sistēma, vēlāk sāk darboties piena izstrādes regulācijas sistēma, kuru regulē krūts iztukšošanās, bērnam to pietiekami bieži un kvalitatīvi zīžot. 

Attēls no http://kellymom.com/hot-topics/milkproduction/

Pētījumu rezultātā ir atklāts, ka piena izsrādes ātrums ir apgriezti proporcionāls krūts piepildījuma pakāpei. Jo vairāk krūts tiek iztukšota, jo ātrāk tajā izstrādājas piens. Salīdzinājumam, labi iztukšotā krūtī piens izstrādājās ar ātrumu 40ml/stundā, pilnā krūtī - tikai 10 ml/stundā, tātad četras reizes lēnāk. Kas interesanti, piena izstrādes ātrums nav atkarīgs no hormona prolaktīna koncentrācijas asinīs. Katrā krūtī piena izstrādes ātrums ir citādāks, tas ir atkarīgs no tā, cik attiecīgā krūts ir iztukšota vai pilna. Piens, kas uzkrājas krūtī pats aptur piena izstrādes procesus, jo tas satur tādu olbaltumvielu - inhibitoru, kas bremzē leikocītu reaģēšanu uz prolaktīnu pārpildītās alveolās. 

Piens pakāpeniski sakrājas alveolās un piena vados, bet ne bezgalīgi. Katrai sievietei ir atšķirīgs krūts apjoms jeb tilpums. Tātad atšķirās arī tas daudzums, kas tajā var sakrāties. Vienai sievietei tas var būt tikai 80ml, citai pat 600ml. Atšķirās arī katras krūts tilpums vienai sievietei. Tilpums mainās arī sievietes dzīves laikā- ar katru nākamo bērnu tas var palielināties. Pētījumos atklājās, ka neskatoties uz krūts tilpumu, visas sievietes spēj izstrādāt līdzīgu piena daudzumu 859 - 890ml diennaktī, kas ir vidējais piena apjoms, kas jāapēd zīdainim, kas tiek zīdīts ekskluzīvi vecumā no 1 mēneša līdz pusgadam. 

Kā izskaidrot to, ko krūts tilpums neietekmē diennakts piena izstrādes apjomu? 

Jo mazāk krūtīs ir piena, jo ātrāk tas izstrādājas un otrādi. Sievietēm, kurām ir liels krūts tilpums, bērns bieži vien nespēj vienā ēdienreizē iztukšot visu krūti, tādēļ no rīta, kad šo mammu krūtis ir ļoti pilnas, bērns paēd tik cik vēlas un paliek pāri vēl daudz. Tā pamazām līdz vakaram bērns spēj iztukšot krūtis. Jo tukšāka kļūst krūts, jo ātrāk  tā atkal piepildās. 

Sievietēm ar mazu krūts tilpumu bērns ātri apēd visu sakrājušos pienu, praktiski katrā ēdienreizē iztukšojot krūti. Šādām sievietēm piena izstrādes ātrums ir stabils visu laiku. Tomēr šīm mammām ir nepieciešams biežāk likt savus bērnus pie krūts. 

Mammas, kurām ir liels krūts tilpums teorētiski var barot bērnu (ja vien viņš būs ar mieru) arī ievērojot režīmu (kā to iesaka pediatri - ik pēc 3 stundām) bez jebkādām problēmām Savukārt sievietēm ar mazu krūts tilpumu ir jāiztukšo krūtis daudz biežāk.  Lieli starplaiki starp zīdīšanas reizēm (3-3,5 stundas) novedīs pie piena daudzuma sarukšanas un mazulis būs nepaēdis. Šādas mammas parasti izdara pārsteidzīgus secinājumus, ka viņas nav pienīgas, tomēr tā tas nav! 

Izdarīsim secinājumus: 

1. Piena sintēzi regulē krūts iztukšošanas pakāpe
2. Iztukšota krūts  = ātra piena izstrāde. Pilna krūts = lēna piena izstrāde
3. Šī regulācijas sistēma ir ļoti elastīga
4. Bieža bērna pielikšana pie krūts nodrošina lielu piena izstrādes ātrumu un izstrādātā piena apjoms diennaktī aug.
5. Krāt pienu krūtīs ir bezjēdzīgi - tas nomāks laktācijas procesus un samazinās izstrādātā piena daudzumu.

Ieteikumi labākai krūts iztukšošanai:

• pārliecinies, ka bērns zīž efektīvi
• pirms zīdīšanas veic vieglu krūts masāžu
• zīdīšanas laikā izmanto krūts saspiešanas metodi, lai palielinātu piena strūklu un atvieglotu bērnam zīšanu
• Ļauj bērnam maksimāli ilgi zīst vienu krūti, piedāvā otru tikai tad, kad mazulis pietiekami iztukšojis pirmo. 
• Ja bērns slikti iztukšo krūtis, neefektīvi zīž, slikti pieņemas svarā, lai nezaudētu pienu, atslauc pēc zīdīšanas un piebaro zīdaini ar atslaukto pienu (vislabāk izmantojot sprici bez adatas, tasīti vai nelielu traciņu). Tas ir jādara līdz brīdim, kamēr bērns iemācīsies iztukšot krūtis pats saviem spēkiem. 

Materiāli sagatavoti izmantojot šādas vietnes

http://kellymom.com/hot-topics/milkproduction/

http://breastfeeding.narod.ru/milkprod.html

Nepietiek piens - maldīgās un patiesās pazīmes

Izlēmu atkal parunāt par šo tēmu, jo arvien un arvien man tiek uzdoti jautājumi par to, kas liecina par piena nepietiekamību, kā to risināt, ko darīt.

Iesākumā gribu teikt, zīdīšana ir fizioloģisks process, kas atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, māmiņas un bērna veselības, emocionālā stāvokļa, gadalaika, sadzīves apstākļu, māmiņas ēdienkartes, ģimenes mikroklimata, bērna un mammas emocionālās saiknes, dzemdību norises u.c. faktoriem. Ņemot to visu vērā, ir tikai saprotami, ka iespējamas krīzes situācijas, kurās īslaicīgi piena daudzums var samazināties, pēkšņi pieaugt zīdaiņa prasības pēc piena, un šādas situācijas  nav indikācija piena maisījuma ieviešanai kā papildinājumu mātes pienam tā trūkuma dēļ. Par to, kā palielināt mātes piena ražošanos un bērna izzīsto daudzumu tiek runāts daudz. Tomēr līdz brīdim, kad jāsāk risināt problēma, ir jānoskaidro - vai problēma vispār pastāv?

Maldīgās pazīmēs piena nepietiekamībai

• Neko nav iespējams atslaukt. Tas nebūt neliecina par piena neesamību. Ar rokām vai pumpi ir grūti un pat neiespējami imitēt bērna zīšanas tehniku un nekad nevarēs atslaukt tik daudz piena, cik var izzīst zīdainis, kas zīž efektīvi.  Ir māmiņas, kuras vispār ne piles nespēj atslaukt, bet veiksmīgi un eksluzīvi zīda savus mazuļus bez problēmām.

• Piens nesūcas, krūtis starp zīdīšanas reizēm ir mīkstas.  Arī šis fakts neliecina par to, ka piena nav. Piens sāk izdalīties zīdainim sākot efektīvi zīst. Piens pieriet un sāk tecēt sākumā lielām strūklām un pēc brīža lēnāk, ja bērns nav piesātinājies un turpina zīst krūti, piena pieplūdums pēc brīža ir atkal. Tieši tādēļ nav ieteicams bērnu ņemt nost no krūts, ja viņš to pats nav palaidis. Parasti mīkstākas krūtis kļūst pēc bērna 1 mēneša vecuma, kad laktācija nostabilizējas un sāk strādāt pieprasījuma - piedāvājuma princips.

• Zīdainis raud zīdīšanas laikā, vai tieši pēc zīdīšanas. Bērni mēdz uzvesties pie krūts nemierīgi dažādu iemeslu dēļ - gāzītes, ausu, zobu sāpes, neērta poza, stress vai jebkāds cits diskomforts var veicināt bērna nemierīgumu pie krūts. Ja bērnam ir grūtības nomierināties un ir problēmas paņemt krūti, mēģiniet nomierināt viņu lēnām šūpojot, runājoties, paijājot. Var palīdzēt slings vai īsa pastaiga, vai izbrauciens ar auto. 

• Bērns "karājas" pupā vai nemitīgi to pieprasa. Kā jau daudz runāts, bērni var pieprasīt krūti jebkāda diskomforta gadījumā, pat ja tas ir tikai garlaikošanās un saskarsmes trūkums, mierināšana. Bērns meklē sev vienīgi pazīstamo, tuvo un vienīgo, ko viņš pazīst - mammu un viņas krūti. Jo vairāk jūs ierobežoties piekļuvi krūtij, jo lielāku pretsparu iegūsiet no bērna puses, "karāšanās pupā" var pat palielināties. Lielākiem bērniņiem palīdz uzmanības novēršana. 

• Bērns pēc krūts zīšanas, ja viņam tiek piedāvāta pudele ar ūdeni vai pienu, zīž tā, it kā nebūtu ēdis vispār. Zīšanas reflekss ir ļoti ļoti spēcīgs, tikpat labi bērns zīstu savu dūrīti, jūsu pirkstu vai rotaļlietu. Ja no piedāvātās pudeles tek šķidrums, bērns to arī rīs nost, bet pastāv liela iespēja, ka pēc brīža liekais šķidrums, kas ticis bērnam puncī, tiks atgrūsts. Va arī bērns pārēdies ļoti ļoti cieši aizmigs un visiem spēkiem centīsies sagremot  pārlieku lielo porciju ar pienu. Visticamāk rezultāts būs tāds, ka pienākot zīdīšanas reizei, bērns atteiksies no krūts, jo nebūs vēl sagremojis apēsto un vairākkārtīgi atkārtojoties šai uzvedībai var izveidoties noturīga problēma - atteikums no krūts. 

• Bērns bieži mostas, īpaši naktīs. Sadrumstalots nakts miegs zīdaiņiem ir norma (lasiet rakstu par bērnu miega īpatnībām http://www.zidisana.com/2015/03/viss-kas-jums-jazina-par-bernu-miegu.html) . Mātes piens savukārt ļoti ātri sagremojas un bērns var patiešām gribēt nākamo porciju. Pie tam daba ir paredzejusi, ka tieši nakts zīdīšana ir tā, kas palīdz stimulēt vajadzīgo hormonu izstrādi un nodrošināt pietiekanu piena izstrādi. Ja sistemātiski izlaist nakts barošanas reizes, patiešām var rasties piena izstrādes samazināšanās un vakara stundās un nākamajā dienā var izveidoties piena nepietiekamība. 

Kas liecina par piena nepietiekamību? 

Pirmām kārtām to, vai bērnam patiešām pietrūkst piens un cik daudz pietrūkst var objektīvi novērtēt speciālists. Ģimenes ārsti parasti vadās no bērna svara dinamikas. Tomēr šis rādītājs nav vienīgais, pie tam tas nebūs objektīvs īsā laikā periodā (piemēram, dažu dienu griezumā). 

Visobjektīvākais rādītājs piena pietiekamībai ir zīdaiņa čurāšanas reižu skaits diennaktī. Pēc bērna 14 dienu vecuma tam ir jāpārsniedz 10 reizes diennaktī. Ideālā variantā 14 reizes un vairāk. Šeit nav runa par pilnām autiņbiksēm, bet gan reālo čurāšanas reižu skaitu. Ja bērns čurā mazāk kā 10-12 reizes diennaktī, ir jāpievērš uzmanība un jāpiedāvā bērnam biežāk krūti, jāseko līdzi, vai bērns zīž efektīvi. Ja bērns čurā mazāk kā 10 reizes diennaktī - ir pamats uzsākt dot papildus piebarojumu (vislabāk atslaukto savu pienu, vai sliktākajā gadījumā - mākslīgo piena maisījumu). Cik daudz piebarojuma nepieciešams, to var palīdzēt aprēķināt zīdīšanas konsultants katrā individuālā gadījumā. 

Ir svarīgs arī zīdaiņa urīna izskats - tam jābūt gaišam, gandrīz bez smakas un caurspīdīgam. Koncetrēts, dzeltens, oranžs un smakojošs urīns var norādīt uz piena nepietiekamību.

Papildus jāizvērtē arī bērna vēdera izeja. Vairāk gan tās kvalitāte, nevis kvantitāte. Ja kaka ir zaļgana, gļotaina, tas var liecināt par iespējamo piena trūkumu vai problēmām ar zīdīšanas organizāciju.

Nedēļas griezumā un ilgākā laika periodā ir objektīvi arī svara dinamikas rādītāji. Ir pieņemts, ka bērna ikdienas svara pieaugums ir 20g, jeb līdz 150g nedēļā. Tomēr svars var nepieaugt vienmērīgi un nav lietderīgi svērt bērnu ik dienas (vai pat vairākas reizes dienā), jo tas būs neobjektīvi. Zīdaiņa apetīte var būt mainīga, vienas ēdienrezes apjoms var svārstīties pat no 60 līdz 150ml piena un kontrolsvēršana dod maldīgu prieksštatu par bērna izzīsto piena apjomu. Vēl jo īpaši, ja kontrolsvēšana notiek poliklīnikā bērnam neierastos apstākļos. 

Liela daļa bažu, kas rodas māmiņām par savu bērnu ēdināšanu ir nepamatotas un tās izraisa vairāk nezināšana, nevis patiesais piena trūkums. Centieties izvērtēt situāciju ar vēsu prātu, neskrieniet pēc piena maisījuma pakas pie pirmajiem uztraukumiem un aizdomām. Esiet pacietīgas un meklējiet palīdzību!

Krūšu veselība grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas

Pēc dzemdībām tiek ļoti daudz runāts par bērna veselību, zīdīšanas jautājumiem, pirmo pieredzi zīdīšanā, zīdaiņu ādas, punča problēmām, atgrūšanu un daudziem daudziem citiem jautājumiem. Diezgan reti, atnākot ciemos pie jaunās māmiņas, vai satiekot uz ielas mēs jautājam - kā jūtas viņa? Kāda ir viņas veselība, emocionālais stāvoklis.

Šoreiz gribētos pievērst uzmanību sievietes īpašai ķermeņa daļai, kas ļoti aktualizējas, bērniņam piedzimstot - par krūtīm.

Jau grūtniecības laikā ar šo vīriešu apbrīnoto sievietes ķermeņa daļu notiek diezgan būtiskas pārmaiņas. Sievietes sāk just pārmaiņas krūtīs jau pirmajās grūtniecības nedēļās. Ar katru mēnesi krūtis maina savu formu, apjomu, izskatu. Tās gatavojas savam galvenajam uzdevumam - bērna zīdīšanai!

Ir daudz mīti par to, ka krūtis būtu jāsagatavo zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Ir lasīti tādi ieteikumi, kā krūtgalu berzēšana ar asu dvielīti, lai krūtsgalu āda kļūtu raupjāka un mazāk jūtīga. Šī procedūra ir ne tikai nelietderīga, bet par kaitīga, jo var nevajadzīgi traumēt krūšu galu ādu un jau pirms bērniņa dzimšanas var rasties iekaisums. Tāpat krūtsgalu šāda veida stimulēšana var ieteikmēt arī dzemdes stāvokli un izraisīt tās nevajadzīgu saspringumu un pat vieglas kontrakcijas, kas sliktākajā gadījumā var būt pat priekšlaicīgu dzemdību izraisītājs.

Ja vēl pirms dzemdībām no krūšu galiem izdalās dzeltenīgs, krēmīgs šķirdrums - pirmpiens, tas noteikti nav jāmēģina atslaukt, pietiek ar to, ka ievietosiet krūšturī uzsūcošos ieliktnīšus un lūkosiet, lai krūtsgali nav mitrumā. Jāpiebilst, ka grūtniecības laikā ne visām sievietēm jau ir pirmpiens, ļoti daudzām tas parādās tikai bērniņam piedzimstot.

Kā viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā grūtniecības laikā, lai nenodarītu pāri savām krūtīm - ir jāseko līdzi krūšu izmēra izmaiņām un laicīgi jāiegādājās atbilstoša veļa. Pēdējā trimestrī jau var lūkot pēc zīdīšanas krūšturiem bez stīpiņām, kurus varēsiet izmantot arī pēc bērniņa piedzimšanas.

Kad bērniņš ir piedzimis un pirmo reizi tiek pielikts pie krūts, tiek palaists piena ražošanas mehānisms. Ķermenis saņem signālus (hormonu veidā), ka nu ir ēdājs un jāsāk ražot pieniņš. Pirmajās dienās pēc bērna dzimšanas mātēm sāk izstrādāties pirmpiens - staipīgs, eļļains, dzeltenīgs šķirdrums, kas ir ļoti mazā daudzumā, daži mililitri. Tomēr šis šķirdrums satur pietiekamā daudzumā barības vielas un daudz vērtīgu vielu, kas ir pietiekami bērniņam pirmajās dienās pēc dzimšanas un dod starta kapitālu dzīvei šajā pasaulē.

Pēc dažām dienām (3-5 dienā pēc bērna dzimšanas), krūtis piebriest, kļūst karstas, cietas un sāpīgas. Apsveicu - piens ir "atnācis" un nu bērniņam sāksies piena upes. Tomēr pirmajās dienās pēc piena atnākšanas, krūtīs ir ļoti liela tūska, kas nospiež visus piena vadiņus un pieniņš ar grūtībām tiek ārā no krūts. Ir ļoti grūti atslaukt un arī bērniņam var neveikties diez ko viegli, jo arī audi ap krūtsgalu ir ļoti "sapampuši" un parasti bērniņam ir grūtības pareizi satvert krūtsgalu.  Mammai sāp jebkurš pieskāriens, ir sāpīgi gulēt un pat elpot. Ko darīt?

Jāsaka, ka šis ir pārejošs stāvoklis un tūska noteikti mitēsies un zīdīšana normalizēsies. Tomēr lai kaut nedaudz atvieglotu šo stāvokli, var rīkoties sekojoši.

• krūšturī var ievietot kāpostu lapas - tās ir vēsas un vēsums ir labs palīgs tūskas noņemšanai (tomēr ne aukstums! - kāpostu lapas nedrīkst būt ļoti aukstas). Var lietot arī speciālās šim nolūkam paredzētās atvēsinošās kompreses. 
• pirms katras bērna likšanas pie krūts - jāveic viegla krūts masāža - apļveida kustībām ar visām plaukstām viegli glaudam krūti, kā arī ar pirkstu galiem  virzienā uz krūtsgalu vairākas reizes nobraucam pa krūts virsmu. Šī procesa laikā var pat sākt tecēt pieniņš, kas liecina par tūskas mazināšanos.
• ja krūts ap krūtsgalu ir ļoti cieta, bērnam ir lielas grūtības satvert krūtsgalu- var veikt īpašu tūskas noņemšanas manipulāciju - ar abu roku pirkstu galiem uzspiežot uz areolas (tuvu krūtsgalam) un noturot šādi 30 sekundes līdz minūtei. Skat.attēlu. 
  

• ja augstākminētā procedūra nepalīdz, jāmēģina atslaukt līdz krūts ap krūtsgalu kļūst mīkstāka un bērns var vieglāk satvert krūti.
• Cītīgi jāseko līdzi krūtsgalu veselības stāvoklim. Ja jūtat ļoti asas sāpes, krūtsgalos ir plaisas, kuras var pat asiņot, noteikti laicīgi jāķeras klāt šo problēmu risināšanai, vislabāk vēršoties pie zīdīšanas konsultanta. 
• Ja uz krūts virsmas parādās apsārtumi, īpaši sāpīgas vietas, vai jūtami izveidojušies bumbuļi, tas liecina, ka izveidojies piena sastrēgums un šī problēma ir steidzami jārisina, vislabāk ar zīdīšanas konsultanta palīdzību, ieteikumiem.

Jāpiebilst, ka zīdīšanas laikā ir daži ieteikumi krūšu kopšanā, kas palīdzēs uzturēt krūtis veselas.

• krūtis nav jāmazgā biežāk, nekā līdz šim ir darīts. Pilnībā pietiek ar vienu reizi dušā kā ierasts.
• pirmajās nedēļās uz krūtsgaliem starp  zīdīšanas reizēm ieteicams smērēt taukainas ziedes, kas paredzētas šim nolūkam - piemēram, Purelan. Ja ar krūtsgaliem nav problēmu (nav plaisu), nav lietderīgi izmantot pantenolu saturošanas ziedes (piemēram, Bepanthen). 
• pirmajos mēnešos, kad krūtīs ir tūska, nav ieteicams apmeklēt baseinu vai peldēties jūrā, ezeros. Krūtīs temperatūra ir krietni lielāka nekā pārējam ķermenim, pastāv risks tās apsaldēt. 
• nav ieteicams praktizēt regulāru atslaukšanu (ja vien zīdīšanas konsultants to nav ieteicis, vai arī jūs barojat bērnu ar atslaukto pieniņu). Tas nevajdzīgi pavairo piena daudzumu un traumē krūtsgalus.
• jūsu mīļotais cilvēks krūtis drīkst aiztikt intīmos brīžos, tomēr tās nevajadzētu spaidīt un mīcīt. 

Nobeigumā teikšu tā, izturieties pret savām krūtīm ļoti saudzīgi un uzmanīgi, lai maksimāli saglabātu krūšu izskatu un formu, nedrīkst pieļaut biežus sastrēgumus un mastītu, jūsu veļai jābūt atbilstošā izmērā un vēlams bez stīpiņām. Plānojiet bērna atradināšanu no krūts laicīgi. Šim procesam jānotiek visai garā laika periodā - vislabāk pusgada laikā, ļoti pakāpeniski krūts piena ražošanas audiem nomainoties pret taukaudiem. 

Nodarbība vecākiem : Zīdaiņu un mazu bērnu miegs

Aicinu uz nodarbību 0 līdz 3-4 gadu vecu bērnu māmiņas un tētus, kuri vēlas izprast savu bērnu miedziņa īpatnības un palīdzēt savām atvasēm čučēt saldi un mierīgi!

Būt par labu mammu...

Mēs tik bieži uztraucamies, ka neesam perfektas mammas saviem bērniem, bet tikpat bieži aizmirstam, CIK labas mammas tomēr esam!

Mēs salīdzinam sevi ar citām mammām, apsveram un izvērtējam, kādu uzvedību, paradumus, pieejas, metodes mēs varētu pārņemt no citām, lai maksimāli justos kā labas mammas un audzinātu mūsu bērnus "pareizi". Bet vai eksistē vienīgais "pareizais"veids kā to darīt?

1) Kaprīzs, "kašķīgs" bērns

Nav svarīgi cik daudz grāmatu vai interneta resursu esat izlasījušas, jums tomēr šad un tad būs "kašķīgi" bērni. Un jūsu bērnu kašķīguma mērķis nebūt nav likt jums "izstāties no labo mammu klubiņa". Tas tikai nozīmē to, ka jūs audziniet dzīvu, aktīvu un emocionālu cilvēkbērnu.

2) Sliktās dienas

Lai kā mēs pūlētos, plānotu, organizētu savu ikdienu, vai tieši pretēji - peldētu pa straumi, mums visiem mēdz būt sliktās dienas. Mēs parasti cenšamies vai nu neizrādīt šādu dienu esamību vai arī pukojamies, dusmojamies, rūcam un sūdzamies. Tā arī ir pavisam cilvēciska un normāla parādība, gluži tāpat kā mūsu bērniem.

3) Viss ir piegriezies!

Mums visām ir dienas (vai pat nedēļas), kad jūtamies pārgurušas no mammošanās. Mēs reti sūdzamies pasaulei, tomēr jāatzīst, ka būt par mammu ir vairāk kā nogurdinoši! Ja jūs esat pilna laika mamma (mājsaimniekojat) - tas ir nogurdinoši. Ja esat strādājoša mamma - tas ir divtik nogurdinoši! Ja esat mamma, kas cenšas strādāt mājās - nuuu, tam nemaz nevar atrast īstu apzīmējumu... Mums visiem dzīvē ir brīži, kad gribās nospiest bremzes un pateikt STOP! Man vajag pauzi! Vēlme pēc šīs pauzes nenozīmē, ka jūs esat slikta mamma. Tas tikai nozīmē, ka jūs nemitīgi nostādat citu vajadzības augstāk par savējām un pienāk brīdis, kad jūsu personīgo vajadzību apmierināšana kļūst par nepieciešamību.

4) Vainas sajūta

Katra mamma šad un tad izjūt vainas sajūtu. Lai kāds būtu iemesls - maz laika veltiet bērniem, neizdodas barot ar krūti, jūsu māja nav tik tīra kā gribētos, neprotat nomierināt bērnu, neejat ārā tik bieži, cik dakteris ieteicis, u .t .t.  Katra no mums kļūdās un tas ir cilvēcīgi. Ir svarīgi saprast, ka bez kļūdām neviens nekļūst par profesionāli nevienā jomā. Un arī tad, kad jūtaties gaužām profesionāli - ir cilvēcīgi kļūdīties.

5) Justies slikti

Papildus vainas sajūtām, mēs mēdzam vienkārši justies slikti. Varbūt pie vainas ir kādas paziņas apciemojums, kuras māja spīd un laistās. Iespējams uz ielas ir satikta kāda mamma, kas ir perfektā formā, ļoti gaumīgi saģērbusies un vēl saskaņojot "outfitu" ar savu mazuli un viņa "karieti", kas kā izkāpusi no kataloga vāka... Tomēr jāpiebilst, ka šīm šķietami perfektām mammām ir savas vājības un savas vainas izjūtas, kā arī savi ideāli, ko viņas saskata citās sievietēs. Katram no mums ir gan stiprās, gan vājās puses, ir jāatrod vidusceļš un prasmes mācīties no citiem, pārņemt un ieviest dzīvē pārmaiņas, nejūtoties slikti un vainīgām.

6) Pilnīga vājprāta lēkmes

Kliedzoši bērni, tūkstoši ar netīrām autiņbiksītēm, savandīta māja, izrevidēta kaķu kaste, pēc pusdienošanas "kara lauks", jebkura no šīm lietām vai mirkļiem vai izvest mūs no pacietības. Arī bērnam ir jāiemācās, ka cilvēki mēdz izrādīt dažādas emocijas - arī dusmas, neapmierinātību, aizkaitinājumu. Vērsiet to pret situāciju, lietu, ne pret cilvēku (bērnu).

7) Nekārtīga māja
Tas ir neizbēgami. Ja jums ir bērni, jūsu māja šad un tad būs nekārtīga. Visapkārt izsvaidītās rotaļlietas nebūt neliecina par jums kā par sliktu mammu. Tieši tāpat neizmazgāta vai nesagludināta veļa vai netīrie trauki izlietnē. Mēs visas cenšamies pēc labākās sirdsapziņas. Un mammas prioritāte vienmēr ir laimīgs bērns, nevis laimīga (lasiet - tīra) māja!

8) Vienkārši. Vajag. Mieru.

Vienmēr būs brīži dzīvē, kad mēs lūkojamies un nekārtīgu māju, kašķīgiem bērniem un visapkārt valdošo vājprātu, kas mūs pārņem katru dienu. Pa vidu šim haosam, asarām, nebeidzamiem jautājumiem, prasībām un pienākumiem... mums dažreiz nepieciešams MIERS. Daži mirkļi KLUSUMA. Ļaujiet sev šo prieku, kaut 15 minūtes dienā siltā vannā, vai pastaigai vienatnē, vai kāda laba romāna lasīšanai...

9) Mums nepieciešams atbalsts

Mums visām ir labās dienas un sliktās dienas, mēs vienmēr jūtam, ka varētu kaut ko paveikt, izdarīt labāk, mēs bieži jūtamies kā sliktas mammas, un mums visām vajadzīgs atbalsts. Ja uz ielas satiec acīmredzami pārgurušu, sakreņķējušos māmiņu, uzsmaidi viņai un uzslavē, atgādini, ka viņa dara lielisku darbu. Piedāvā palīdzību, bet nevērtē. Mēs visas esam vienā laivā.

10) Mēs mīlam savus bērnus bez nosacījumiem

Neskatoties uz sliktām dienām, un trakām naktīm. Neskatoties uz bērnu nedarbiem un jūsu uztraukumiem. Nekas nevar mainīt mūsu jūtas pret viņiem. Šai sajūtai - Būt par mammu - nelīdzinās nekas šajā pasaulē. Mīlestību pret saviem bērniem  nevar izskaidrot ar vārdiem. Tā vienkārši IR!