Vai jūsu mazulis ir laimīgs?

...Kad māte atstāj viņu vienatnē, mazulis nevar just, ka viņa drīz atgriezīsies, un viss pasaulē kļūst neizturami nepareizs… Viņš jūt, ka raudot kaut kādā veidā var izmainīt šo situāciju. Bet arī šīs sajūtas izzūd, ja bērnu atstāj raudāt pārāk ilgi, ja pēc raudām neseko nekāda reakcija. Tad bērns ieslīgst bezcerīgā, ilglaicīgā izmisumā… Jaundzimušais tiek ielikts kastē, kas kalpo viņam par gultu, un viņu atstāj vienu, asarās un raudās slīkstošu, pilnībā nekustīgā ieslodzījumā (pirmo reizi savā dzīvē kopš mātes miesām viņa ķermenis izjūt šo bailīgo nekustīgumu)… Mazulis raud un raud; viņa plaušas dedzina gaiss, sirdi plosa bezcerīgums. Bet neviens nenāk. Nezaudējot cerības savas dzīves pareizībā, kā ir paredzēts no dabas, viņš dara vienīgo, ko pagaidām prot – turpina raudāt. Paiet vesela mūžība, bērns ieslīgst miegā.

Pēkšņi viņš pamostas šajā trakajā un bailīgajā klusumā un nekustīgumā, iekliedzas. No galvas līdz kājām viņu pārņem slāpju, vēlmju un neizturamās nepacietības alkas. Viņš kliedz līdz aizsmakumam, sāpēm krūtīs. Beidzot sāpes kļūst neizturamas, klaigas pamazām pierimst. Bērns klausās. Atver plaukstas, sažņaudz dūrītes. Groza galvu no vienas puses un otru. Nekas nepalīdz. Tas ir neizturami. Un atkal atsāk skaļas raudas, bet noslogotais kakliņš liedz tās turpināt un bērns drīzumā apklust. Viņš sasprindzina savu vēlmju izmocītu ķermenīti un rod tajā kaut kādu atvieglojumu. Tad viņš vicina kājas un rokas. Apstājas. Šis radījums vēl nespēj domāt, nespēj cerēt, bet jau prot ciest. Ieklausās. Tad atkal iemieg.

Kaut kas ir atnācis un pacēlis viņu gaisā. Lieliski! Viņu atgrieza dzīvē… Visas mokas, kuras bija jāizcieš,  it kā pazūd… Bērns bauda mātes krūts garšu un gludu ādu, alkatīgi dzer silto pienu, dzird pazīstamos sirdspukstus, kas atgādina viņam par bezrūpīgu dzīvi mātes klēpī, tver ar savu vēl vājo redzi dzīvību un kustību…  Viņš ilgi zīž, un kad jūtas paēdis, tad ieslīgst snaudā... 

UN PAMOSTAS ATKAL ELLĒ! 

Ne saldās atmiņas, ne cerības, ne domas nespēj radīt mieru un atgādinājumu par tikšanos ar savu mammu…

Viņa mamma pēc ilgām pārdomām izlēmusi bērnu zīdīt pati. Viņa mīl viņu ar agrāk nepiedzīvotu maigumu. Sākumā viņai bija grūti atlikt pēc zīdīšanas bērnu gultiņā, un it īpaši tādēļ, ka viņš tik sparīgi kliedz. Bet viņa ir pārliecināta, ka tas ir nepieciešams, tādēļ, ka viņas māte (un viņa noteikti to zina labāk) paskaidroja, ka ja padoties un izdabāt bērnam tagad, viņš izaugs samaitāts un izlutināts. Viņa visu grib darīt pareizi; kaut kādā brīdī viņai ir sajūta, ka mazs radījums viņai rokās ir svarīgāks par visu pasaulē. Viņa nopūšas un atliek bērnu gultā, kas ir skaisti iekārtota, izgreznota ar baldahīnu un dzelteniem pīlēniem, kas iederas bērnistabas interjerā.

Sieviete sakārto bērna krekliņu un apsedz viņu ar izšūtu paladziņu un sedziņu ar bērna iniciāļiem… Māte noliecas, lai noskūpstītu bērna maigo vaidziņu, un pamet istabu. 

Mazuļa ķermeni satriec pirmais sirdsplosošais kliedziens.

Viņa klusi aizver durvis. Jā, viņa ir pieteikusi viņam karu. Viņas gribai ir jāuzvar. Aiz durvīm skan tādas skaņas, kuras izdveš cilvēks, kuru spīdzina. Neiedomājamas bērna klaigas – nav pārspīlējums, tie atēno viņa iekšējās sajūtas.

Māte svārstās, viņas sirds lūzt gabalos, bet viņa nepadodas un aiziet. Viņš ir tikko pabarots, sauss. Viņa ir pārliecināta, ka patiesībā viņš neko negrib, un tāpēc lai paraud, kamēr piekūst.

Bērns pamostas un atkal raud. Māte paver durvis, ieskatās istabā, lai pārliecinātos, ka viņš ir turpat. Tad klusiņām, it kā baidoties viņā radīt liekas cerības būt pamanītam, viņa aizver durvis un steidzas uz virtuvi, kur strādā. Mazuļa raudas pārvēršas par trīcošām vaidām. Tā kā uz raudām neseko nekādas reakcijas (lai gan bērns gaida, ka drīz pavisam drīz jābūt palīdzībai), vēlmes kaut ko lūgt un signalizēt par savām vajadzībām jau mazinājušās un pazaudējušās vienaldzības tuksnesī. Viņš apskata savu apkārtni. Aiz gultiņas redelēm ir siena. Gaisma ir klusināta. Bet viņš vēl nespēj apgriezties. Un redz tikai šīs nekustīgās redeles un sienu. Ir dzirdamas bezjēdzīgas skaņas kaut kur tālumā. Bezgalīgā gultas redelīšu un sienas apskatīšana mijas ar redelīšu un griestu apskati...

No grāmatas:

The Continuum Concept: In Search Of Happiness Lost (Classics in Human Development), Jean Liedloff

Šis ir tikai fragments no grāmatas. Atcerējos par to, kad mana 4 mēnešus veca mazulīte kārtējo reizi lika man domāt - kādēļ viņa tik ļoti alkst būt manās rokās? Kādēļ viņa neguļ ratos, gultiņā, uz grīdas viena pati? Un šie vārdi, ko ātrumā iztulkoju, tikai apliecina manu pārliecību, ka bērns ZINA, kā būt laimīgam. Mums - mammām - atliek viņā ieklausīties. 

Neļaujiet jūsu mazulim zaudēt cerības... Viņš grib būt laimīgs! 

3 mēnešu vecums- laiks pārmaiņām!

Trīs mēneši - ļoti interesants vecums. 
Bērns ir krietni paaudzies, pieņēmies svarā, kas ir labi redzams pēc drēbēm, kas palikušas par mazu. Viņam sāk interesēt apkārtējā pasaule un sāk mazāk gulēt. 
Parasti šajā laikš bērnam mazinās vēdera sāpes un vecāki var beidzot uzelpot mierīgāk. Sievietes, apradušas ar mammas lomu, sāk vairāk pievērst uzmanību sev un apkārtējai pasaulei. Un šajā brīdī sākas...

Bērns sāk uzvesties citādāk, mainās zīdīšanas ritmi un veids. Mazulis vai nu vispār neprasa krūti 2-3 stundu garumā, vai dara to uz 2-3 sekundēm un tad atraujoties raud vai vienkārši ignorē. Galvenās barošanas reizes koncentrējas ap diendusām un naktī. 

Ja mamma nezina šīs īpatnības un uzmācas bērnam ar krūti, viņš sāk protestēt un kļūst nemierīgs pie krūts. 

Ja līdz 3 mēnešu vecumam bērns pierada aizmigt ar mānekli vai viņš tika midzināts šūpinot, tad ap 3 mēnešu vecumu sāk kļūt gandrīz neiespējami viņu pabarot. Krūts stimulācija samazinās, piena daudzums sarūk. Tādēļ zīdaini līdz 3 mēnešu vecumam labāk ir iemācīt aizmigt ar krūti. 

Cita galējība- kad bērns guļ tikai ar krūti, neatlaižot mammu ne uz sekundi. Šajā gadījumā situācija jārisina individuāli. 

Nobriedusi laktācija.

3 mēnešu vecumā, ja vien tas nav noticis agrāk, beidzot iestājas nobriedusi laktācija (tas nozīmē, šo procesu sāk mazāk regulēt hormoni, vairāk kā atbildes reakcija uz bērna pieprasījumu). Autokrīnā reakcija nozīmē to, ka krūts pārstāj piepildīties starp barošanas reizēm un var būt absolūti mīksta. Laktācija iegūst pieplūdumu raksturu un piens aktīvi izstrādājas, bērnam zīžot. Parasti to jūt kā durstīgu sajūtu krūtīs un krūtsgalu piebriešanu. 

Ir sievietes, kurām ir iedzimta hiperlaktācija vai arī tām, kuras regulāri atslauc, nobriedusi laktācija var iestāties krietni vēlāk.

Subjektīvi var šķist, ka mīkstā krūtī nevar būt daudz piena, it īpaši ja neizdodas daudz atslaukt. Sievietes sāk domāt, ka mazulis ir izaudzis un viņam piena sācis pietrūkt. Rodas vēlme piebarot ar maisījumu, dzert laktācijas tējas un citādi mēģināt palielināt piena ražošanos. Ir skaidrs, ka tas piena daudzumu nepalielina un pamazām var novest pie pilnīga piena izsīkuma jau līdz bērna  4 mēnešu vecumam. 

Atceraties, ja mazulis labi pieņemas svarā un pietiekami daudz čurā, tad nav pamata uztraukties - ar jūsu pienu viss ir kārtībā.
Mēdz būt arī tā, ka jau paaudzies mazais sāk zīst krūti tik bieži, nu gluži karājas pupā. Mamma sāk ļoti satraukties un nervozēt- vai gadījumā bērns to nedara tāpēc, ka viņam pietrūkst? Šādos brīžos galvenais nesteigties ar piebarojumu. Situācija, kad piens īsu brīdi pietrūkst, nav kritiska zīdainim ar normālu svaru un veselību 3 mēnešu vecumā. Daba ir paredzējusi, ka bērns var īslaicīgi pārdzīvot šīs piena daudzuma svārstības bez īpašām problēmām. 2-3 dienu laikā bērns mierīgi spēj pārdzīvot šo "piena krīzi" bez piebarojuma un bez sekām. Sekojiet bērna čurāšanai un piedāvājiet krūti ļoti bieži. 

3 mēneši ir kā lakmusa papīrīts, kas signalizē par to, kādas ir veidojušās jūsu attiecības ar mazuli līdz šim. Ja bija kaut kādas izteiktas kļūdas zīdīšanas organizācijā un bērna aprūpē, tās vienmēr sevi "parādīs" nemierīgumā pie krūts un pat kā atteikšanās no krūts šajā vecuma posmā. 
Tieši 3 mēneši vecumā atteikšanās no krūts kļūst par galveno problēmu daudziem vecākiem. 
Dažreiz atteikšanos no krūts var izprovocēt arī pārlieku lielā aprūpe no mammas puses. Kad mamma visu laiku bērnu nēsā uz rokām vai slingā, visu laiku piedāvā krūti. Ļoti bieži tas gadās tām sievietēm, kurām neizdevās zīdīt iepriekšējo mazuli vai arī fanātiski sekojot kaut kādām audzināšanas un bērnu kopšanas metodikām. Bērns vienkārši "slīkst" mātes mīlestībā un šajā vecumā sāk censties no tās izrauties. 
Mēģiniet variēt ikdienā bērna nēsāšanu slingā vai uz rokām, ik pa laikam atliekot viņu sev blakus, dariet mājas darbus, lai bērns var jūs vērot.
Kas attiecas uz citiem audzināšanas aspektiem, tad 3 mēnešu vecumā mamma jau var regulāri ņemt bērnu pie galda. Tādā veidā sāk veidoties bērna ēšanas uzvedība un bērns sāk iepazīties ar ēšanas procesiem ģimenē. 

Šajā vecumā zīdaini var sākt vannot lielajā vannā un vannoties ar viņu kopīgi. 

Ar 3-4 mēnešu vecumu var sākt bērnu nēsāt uz gurna. Parasti šajā vecumā zīdaiņi paši izrāda vēlmi vertikalizēties, kad ir nomodā. Šāda poza ir arī veselīga bērna pareizai gūžu attīstībai un displāzijas profilaksei. 

Kā izvairīties no krīzes vai veksmīgi to pārdzīvot.

• Līdz 3 mēnešu vecumam mazulim jāprot aizmigt pie krūts.
• Veltiet mazulim daudz laika, sarunājieties, komunicējiet ar viņu, esiet tuvumā. Veidojiet veselīgas attiecības. Zīdainis arī ir sociāla būtne un viņš alkst komunikācijas, nevis tikai aprūpi. Izveidojot ar bērnu uz uzticēšans balstītas attiecības, jums būs vieglāk pārvarēt krīzes.
• Dodiet iespēju mazulim iepazīt sevi. Atlieciet sev blakus, ļaujiet iepazīt rokas kājas un arī tuvāko apkārtni.
• Ja bērns protestē un nevēlas zīst, kad jūs to piedāvāt, respektējiet- nomieriniet, panēsājiet, bērnam sākot snauduļot, krūti visticamāk atsāks zīst. 
• Zīdiet naktī- atceraties, ka pa dienu mazulim kļūstot aktīvākam, viņš sāk kompensēt izstrūkstošo piena daudzumu pa nakti. 
• Ja šķiet, ka piena pietrūkst- nogaidiet dažas dienas, piedāvājiet krūti biežāk, ļaujiet zīst ilgāk. Nav pamata uzreiz piedāvāt piebarojumu. 

3 mēneši nav vienkāršs periods jūsu bērna attīstībā. Viņš sāk mainīt savu uzvedību, pamazām sāk atdalīt sevi no mammas. Ir svarīgi pamanīt radušās izmaiņas un adekvāti reaģēt uz šiem signāliem. Daudzām mammām šajā periodā rodas bažas par zīdīšanas turpināšanu, problēmas nomāc un rada stresu. Ja izdodas šo grūto krīzes periodu pārvarēt, tad zīdīšana parasti stabilizējas un veiksmīgi turpinās līdz gadam vai tik, cik ilgi mamma un bērns vēlas. 

Austā slinga izmantošana vēdera balstīšanai grūtniecības laikā

Jau daudzus gadus esmu slingošanas entuziaste. Savus otro un trešo bērnus nēsāju slingā jau no dzimšanas līdz tādam vecumam, kamēr spēju panest. Esmu izmēģinājusi dažādus slingu veidus, tomēr visvairāk man sirdī ir iekritis tieši garais austais slings šalle. Visus slinga siešanas veidus apgūstu pašmācības ceļā, daudz lasu par šo tēmu, un, pieredzei krājoties, varu teikt, ka ar garo slingu šalli tagad esmu uz TU.
Tomēr, neskatoties uz diezgan garo slingošanas (jeb bērniņa nēsāšanas slingā) pieredzi - maniem dēliem ir jau 10 gadi un gandrīz 5, tikai tagad, gaidot ceturto mazuli, esmu atklājusi (protams, atrodot šo informāciju ārzemju interneta vietnēs), ka austo slingu šalli var lieliski izmantot arī punča balstīšanai grūtniecības laikā.

attēls no personīgā arhīva 

Sākšu ar to, ka man nekad nav patikušas grūtnieču jostas. Mana ķermeņa uzbūve nav pateicīga šo jostu izmantošanai, jo ir izteikti gurni un salīdzinoši slaids viduklis. Visas jostas vienmēr ir "kāpušas"uz augšu un neturējās tam paredzētajā vietā. Vēl arī jostas lipekļi mēdza lipināties vaļā, grauzt un visādi citādi traucēt. Tādēļ maksimāli mēģināju atturēties no jostas izmantošanas, tomēr agrāk vai vēlāk grūtniecības laikā pienāca brīdis, kad jostas izmantošana bija nepieciešama.

Šoreiz jau laicīgi sāku domāt, kā ar šo problēmu tikt galā. Aktivitātes grūtniecības laikā ir ļoti nepieciešamas, lai sagatavotos dzemdībām, uzturētu sevi tonusā un saņemtu pietiekoši daudz skābekļa. Tomēr pat vienkārša staigāšana grūtniecības otrajā pusē mēdz sagādāt nepatīkamas sajūtas, velk sānus un vēdera lejasdaļu, parādās sāpes simfīzes rajonā un muguras krustu rajonā. Ginekologs jums ieteiks sākt valkāt grūtnieču jostu.

Pirms meklēt veikalos speciālās grūtnieču jostas, varbūt jums ir no iepriekšējiem bērniem saglabājies austais slings šalle? Vai arī esat to iegādājusies, domājot par gaidāmā bērniņa nēsāšanu? Varbūt jūs plānojat iegādāties slingu šalli pēc bērniņa piedzimšanas? Tad droši varat veikt šo pirkumu jau grūtniecības laikā un noteikti atradīsiet slingam pielietojumu jau tad.

Pastāv daudz dažādi veidi kā apsiet punci un justies komfortabli un skaisti. Ilgi domāju un izlēmu uzfilmēt video, kurā parādīju divus vienkāršus veidus kā balstīt punci ar slingu šalli.
Video izmantoju divus dazādus slingus :

• Ellevill Zara Aubergine norvēģu ražojuma slingu, kas ir plāns, ļoti skaistā krāsā un patīkams taustei. Šī slinga garums ir 3,7m, (4.izmērs);
• Girasol Zunil vācu ražojuma slingu, kas ir nedaudz biezāks, bet ļoti mīksts, košs un piekļāvīgs. Šis slings man ir 4,2m garš (5.izmērs).

Šādam pašam nolūkam jūs varat izmantot arī riņķu slingu un pavisam garo (6.-7.izmēra) slingu, variējot tā kārtu skaitu, ko apsienat apkārt puncim. 

Lai jums arī skaists gaidīšanas laiks un  lieliskas pavasara pastaigas!

Video ir apskatāms manā youtube kontā šeit https://www.youtube.com/watch?v=sNCYlYeLNRU

Sekojiet arī manam youtube kanālam un turpmāk plānoju filmēt dažādus videopamācības un lekcijas par māmiņām aktuālām tēmām. 

GAIDAM MAZULI – KAS ir jāsagādā?

Laikam katra grūtniece un ģimene kopumā ātrāk vai vēlāk piedzīvo brīdi, kad ir kaut kas jāgādā gaidāmajam mazulim. Šobrīd bērnu preču tirgus ir tik attīstīts, sortiments tik plašs, ka apjukt ir ļoti viegli, it īpaši, ja ir gaidāms pirmais mazulis. Bērnam nepieciešamo lietu sarakstus piedāvā gandrīz katrs vecāku portāls, arī māmiņas pašas cenšas tādus sastādīt, lai kaut kā sistematizētu iepirkumu procesus.

Ja esat izlēmuši, ka audzināsiet bērnu iespējami dabiskāk, tad arī šis vajadzīgo lietu saraksts var nedaudz atšķirties no vispārpieņemtajiem. Piedāvāšu vajadzīgo lietu sarakstu vecākiem, kuri audzinās savu bērnu maksimāli dabiski.

Lietas mazulim

Apģērbs

Ir tik daudz skaistu drēbīšu, ko tā vien gribās iegādāties vairumā. Meitenēm – kruzuļainas kleitiņas, blūzītes, puisīšiem – džinsenītes, kurpītes, pat žaketītes un naģenes. Vai to visu vajag jaundzimušajam?  Patiesībā, bērniņam piedzimstot, viņam neērta liksies jebkura drēbīte, kas tiks uzvilkta mugurā. Tādēļ, lai šīs sajūtas mazinātu – bērnam nepieciešamas drēbītes maksimāli ērtas, bez raupjām vīlēm, kruzuļiem un liekām detaļām. Arī ļoti košas drēbes bērnu mulsinās, tādēļ labāk izvēlēties gaišas, neitrālas drēbes bez izteiktiem rakstiem un dekoriem.  Arī neiesaka iegādāties daudz drēbīšu, ko paredzēts vilkt pēc bērna 3 mēnešu vecuma – zīdaiņi aug neprognozējamos tempos un grūti paredzēt kaut ko ļoti uz priekšu. Svarīgi, lai bērna apģērbs nebūtu pūkains, raupjš un kodīgs. 

• bodiji – starp kājām pogājami krekliņi – var būt gan garroku, gan īsroku atkarībā no gadalaika. Līdz 10gb. (atkarībā no tā, cik bieži plānojat mazgāt drēbītes)   
• Lācīši jeb pidžamiņas.  Pirmās labāk izvēlēties ar ciet pēdiņām, bet jārēķinās, ka tie nederēs ilgi.  6-7 gb. 
• Trikotāžas biksītes ( ar vai bez pēdiņām) – 5gb. Ja ir silti vai aptrūkstas pidžamas, uz krekliņa var uzvilkt tikai bikšeles.
• Adītas jaciņas, 3-4 gb. Zīdaiņi bieži atgrūž, tādēļ jaciņas arī var ātri kļūt mitras un sasmērēties, tādēļ nepieciešamas vairākas. Tās nedrīkst būt pūkainas!
• Adītas zeķītes. Tiem nav obligāti jābūt zīdaiņu grezniem zābaciņiem, ērtāk ir vienkāršas zeķītes. Ar nosacījumu, ka ir sasienami striķīši. 2- 3 pāri (zīdaiņi mēdz tās pazaudēt nodīdot, sasmērēt , ja gadās šmuce biksēs)
• kokvilnas cimdiņi - bez tiem var iztikt, ja bodijus iegādāsities ar aizlokāmām piedurknītēm.
•  Kokvilnas zeķītes. 5 pārīši. Ja izmantosiet pidžamiņas un biksītes bez pēdiņām, tad tādas zeķītes var  būt nepieciešamas. Arī ļoti siltā laikā, kad bikšeles nevilksiet nemaz, kājiņām jāuzvelk kokvilnas zeķītes.
•   Cepurītes.  Bez vīlēm obligāti, sasienamas vai ne – jūsu izvēle. 3-5gb. atkarībā no gadalaika, kad dzims mazulis.
•  Sezonas apģērbs pastaigām.  Siltā adītā cepure, cimdi, kombinezons (to var aizstāt arī ar ratu maisu vai ietinamo vilnas segu, ja lietosiet ratus). Ja slingosiet vēsā gadalaikā - lieti noder vilnas vai flīsa kombinezons vai nu lielākā izmērā vai bez ciet pēdām, mammai - slingošanas apģērbs. Arī siltās getras bērnam.  
•  Ja plānojat bērnu “izsēdināt”(skat. Rakstu par dabisko higiēnu), tad vieglāk izmantojami  krekli bez aizdares starp kājiņām, garāki un ar savelkamu apakšu bez starām. Ātri var piekļūt dupsim un tik pat ātri sakārtoties.  Tāpat ērtāk izmantot guļammaisiņus ar rāvējslēdzēju apakšdaļā.

Papildus tekstila lietas mazulim:

•   Ietinamie autiņi. Vislabāk muslīna, jo tie ir elastīgāki. Izmērs 100x100cm (vai lielāki). Mazuļa nomierināšanai, telpas ierobežošanai, taustes attīstībai. Vēlams neitrālās krāsās. 3-5gb. (arī tie smērēsies ātri vien, tādēļ vajadzīgi vairāki).
•  Siltā sedziņa – kokvilnas vai vilnas ( atkarībā no gadalaika). Labāk adīta vai tamborēta, jo tā ir elastīgāka un gaiscaurlaidīgāka. To var izmantot gan turot klēpī, gan ieliekot groziņā\ gultā, ratos, apsedzot autosēdeklī utt. Neliela izmēra 100x100 cm (120x120)  1.gb.
• Mutes lupatiņas – atraudziņām, dupša nosusināšanai un citiem nolūkiem. Kokvilnas – muslīna, flaneļa, marles – labi uzsūcošas . Līdz 10gb.
• Autiņi, ko paklāt zem dupša un ne tikai, kad veiksiet ikdienas higiēnas procedūras. 5-6gb.
•  Vannas dvielis – labi uzsūcošs un mīksts. Pietiks ar 1.

Bērnu kosmētika un higiēnas preces:

•  Bērnu eļļa- vēlams eko (piemēram, Weledas kliņģerīšu eļļa, mandeļu eļļa, olīveļļa). Noder dupsīša un kroku tīrīšanai.
• Vates plāksnītes
•   Krēms autiņu zonai.  Labāk izvēlēties eko krēmus  un smērēt ļoti plānā kārtā tikai pēc vajadzības
•  Nagu šķērītes ar apaļiem galiem
• Neliela bļodiņa siltam ūdenim ikdienas mazgāšanās rituāliem.
• Zāļu tējas – kumelītes, kliņģerītes (bet to novārījumus nav jāizmanto katrreiz, pārsvarā pietiek ar tīru ūdeni)
•  Mitrās salvetes – ( labāk uz eļļas bazes)  eko salvetes – izmantojamas tikai ārpus mājas
•  Autiņbiksītes – mazgājamās vai vienreizlietojamās. Pieejat šai izvēlei ar maksimālu rūpību – no tā ir lielā mērā atkarīga bērna ādas veselība)
• Bērnu pūderis – tā gan nav obligātā lieta, tomēr labāk izvēlēties eko, bez smaržas vai dabisko – likopodiju
• Bērnu vanna  vai bath bucket (spainīts bērna vannošanai)

Bērnu mēbeles, rati un citas lielās mantas:

Patiesībā šajā sadaļā ir tikai 2 svarīgākas lietas, kas nepieciešamas obligāti –

• Autosēdeklis (ja jums ir auto)
•  Slings. Pēc izvēles un rocības. Pirmajās nedēļās ērtāks ir trikotāžas slings un plānais garais slings šalle. Vēlāk – riņķu slings, mei tai vai ergosoma

Citas lietas (bez tām var arī iztikt):

• Groziņš (pīts, mozus grozs, bērnu ligzdiņa u.t.l. ) Pirmajās nedēļās bērnam svarīgi justies nedaudz ierobežotam telpas ziņā – tas nomierina un nedaudz atgādina sajūtas, kas bija atrodoties mammas vēderā.  Tikpat labi var šādam nolūkam izmantot lielo gultu, veidojot norobežojošas vietas ar sarullētu segu vai dvieli.
• Bedside šūpulis. Ja baida doma, ka bērns gulēs jums blakus jūsu gultā, var iegādāties šūpuli vai gultu, kurai var nolaist malu un piestumt klāt jūsu gultai.
• Rati – šis nav primārais pirkums pirmajām bērna nedēļām. Visticamāk mazulis nelabprāt tur gribēs uzturēties, jo daudz komfortablāk viņš jutīsies mammai (vai tētim) klēpī vai blakus gultā, vai slingā. Tomēr atelpas brīžos, īsās pastaigās tos izmanto praktiski katra mamma.
•  Mājas krēsliņš – arī vēl viena palīgierīce, ja neizmantosiet grozu, kur atlikt bērnu tajos brīžos, kad mammai jādara kādi citi darbiņi (jāapmeklē labierīcības, duša, jāpagatavo ēst u.t.l.)
• Naktslampiņa - nakts zīdīšanas reizēm ļoti noderēs pieklusināta gaisma. 

Māmiņai:

• Ērts mājas apģērbs (vairākos eksemplāros, jo noteikti nosmērēsities 
• Naktskrekls vai pidžama, kas piemēroti nakts zīdīšanas reizēm. Pāris eksemplāros.
•   Barošanas krūšturi (3-4) – pērciet to ne ātrāk par 32.-34. grūtniecība nedēļu
• Krūšturu ieliktnīši – lai izvairītos no slapjiem piena pleķiem – tie var būt gan vienreiz lietojamie, gan mazgājamie.
• Ziede krūšu galiem – pietiek ar PURELAN (Medela). Ja būs problēmas un plaisas – piepirksiet pantenolu saturošas ziedes vēlāk.
• Pēcdzemdību autiņbikses (3-5gb.) un lielās paketes (pāris iepakojumi).
• Vairāki spilveni vai barošanas pakaviņš, ērta vieta, kur zīdīt.

 Ko noteikti nevajag, ja audzināsiet mazuli dabiski – bērnu rāciju, redeļu gultu, pārtinamo galdu (virsmu), piena pumpi, pudelītes, mānekļus, pudeļu sildītājs, dažādas kosmētikas preces (krēmi, dušas želejas, šampūni u.t.l.), pretkoliku pilienus un citus medikamentus, baldahīnu, karuseli, mīkstās mantas, rotaļlietas (pirmajās nedēļās tās nav nepieciešamas). 

Ja pavisam godīgi - bērniņam pirmajās nedēļās nepieciešama mamma ar siltu krūti, mammas balss un apskāvieni un ierobežota telpa. 

Dabiskā audzināšana (attachment parenting)

Dabiskā audzināšana (attachment or natural parenting) ir diezgan maz apspriests temats mūsu straujajā dzīvē, kas pārpildīta ar komerciju, neskaitāmiem piedāvājumiem no daudzajiem bērnu preču industrijas pārstāvjiem, plašām iespējām komunicēt un ietekmēties no sociālajiem tīkliem.  Tomēr, lai cik komercializējusies nebūtu pasaule, psihologi, bērnu aprūpes speciālisti atzīst, ka jo dabiskāka ir pieeja zīdaiņa aprūpei, ikdienas organizēšanai, jo veselīgāk tas ir gan bērna fiziskajam ķermenim, gan trauslajai bērna psihei, kas piedzimstot turpina veidoties.

Kas raksturo dabisko audzināšanu un tās principus:

1.  Dabiskas dzemdības. Ir saprotams, ka lielākā daļa dzemdību mūsu valstī notiek stacionāros, tā vienkārši ir pieņemts. Mājdzemdības Latvijā ir dārgs pasākums, to var atļauties ne katra māmiņa. Arī ne katra topošā māmiņa apsver domu par dzemdībām alternatīvās dzemdību mājās. Tomēr arvien vairāk sievietes par to domā un apsver šo iespēju. Diemžēl stacionārā piedzīvot dabiskas dzemdības ir daudz sarežģītāk, jo medicīnas personālam ir savas instrukcijas, dzemdību plāni un to vadīšanas stratēģijas, ko ne vienmēr  var mainīt dzemdētāja un viņas uzticības persona dzemdībās (dūla, vīrs, draudzene, mamma u.t.t.) Tomēr arī stacionāros var prasīt alternatīvākas pieejas dzemdībām, iepriekš to izrunājot ar mediķiem un izvēloties piemērotāko. Jo dabiskāk ir noritējušas dzemdības (bez atsāpināšanas, bez stimulēšanas, bez invazīvām metodēm un vardarbības), jo maigāka ir bērna ienākšana šajā pasaulē un labāk veidojas primārā saikne starp bērnu un māti.
2. Agrīnā zīdīšana. Jo ātrāk zīdainis tiek pielikts pie krūts uzreiz pēc dzemdībām, jo labāka un ciešāka ir saikne starp māti un bērnu.  Šajā jautājumā ir vairākas pozitīvās puses. Bērns sāk saņemt ļoti vērtīgo pirmpienu uzreiz pēc dzimšanas, kas stiprina un atbalsta bērna organismu un ievada viņu šajā pasaulē droši. Šis process ļauj mammai ātrāk atgūties pēc dzemdībām, veiksmīgi izvadīt placentu, sarauties dzemdei, palaist piena ražošanas procesus, kā arī ātrāk atrast kontaktu ar bērnu, nodibināt saikni un sajust savu bērniņu.
3.   Ekskluzīvā zīdīšana līdz 6 mēnešu vecumam un zīdīšana līdz 2 un vairāk gadu vecumam.   Zīdīšanas loma jaundzimušā un arī bērna līdz 2 gadu vecumam ir neatsverama, tas ir pierādīts neskaitāmos pētījumos un mātes piens tiks uzskatīts par labāko, piemērotāko uzturu mazulim vienmēr. Arī zīdīšanas loma bērna emocionālajā attīstībā un audzināšanas jautājumos ir neatsverama.
4. Gulēšana kopā.  Lai turpinātu veidot ciešu saikni starp mammu un jaundzimušo, arī gulēšana ir jāorganizē kopā. Tas atvieglo zīdīšanu, samazina PNS riskus, ļauj mammai ieklausīties bērna vajadzībās un palīdzēt harmoniski attīstīties.  Zīdaiņi ir mierīgāki, labāk guļ, mazāk raud, mazāk cieš no vēdersāpēm un labāk ēd, ja guļ kopā ar mammu.
5. Dabiskā higiēna.  Šis ir vēl viens veids, kā stiprināt saikni starp mammu un bērnu. Dabiskā higiēna paredz maksimālu atteikšanos no bērna higiēnas preču izmantošanas (vienreizlietojamās autiņbiksītes, zīdaiņu kosmētika, mitrās salvetes). Mammas jau no dzimšanas mācās ieklausīties zīdaiņa signālos, kas liecina par tuvojošos procesu (čurāšana, kakāšana) un laicīgi bērnam piedāvā ērtās pozas, kurās nokārtoties.
6. Bērnu nēsāšana slingā.  Šis ir vēl viens veids, kā atrasties ar bērnu kopā, just viņa vajadzības un piedāvāt savu klātbūtni arī pastaigās un mājas solī. Slingošanai ir daudzas priekšrocības un bērni,   kas tiek nesāti slingā no dzimšanas izaug harmoniskāki, drošāki un atvērtāki pret pasauli.
7. Selektīva un kritiska pieeja attiecībā uz bērnu vakcināciju, ārtēsanās metodēm. Šim aspektam ir  nevienozīmīga attieksme sabiedrībā un katrai ģimenei ir jāvērtē individuāli, jāmeklē informācija, jāgūst pieredze šajos jautājumos, kā arī jāmeklē zelta vidusceļš. Bērna veselība ir pirmām kārtām vecāku rokās un vienmēr jāpatur prātā, ka ir iespēja izvēlēties gan atteikumu no vakcinām, gan iespējas izvērtēt alternatīvās ārstēšanās metodes (homeopātija, osteopātija, fitoterapija u.c.). 

-          Ir viegli pateikt manam dabiski audzinātām bērnam NĒ, ja viņš vēlas kādu lietu, jo esmu devusi viņam TIK DAUDZ SEVIS!   (Dr. SEARS filozofija) –

Droši vien no pirmā skatu punkta tas izklausās grūti – būt klāt bērnam nepārtraukti,  100% pakārtot savu ikdienu, pilnībā ignorēt savas personīgās vēlmes un vajadzības. Tomēr mammas un ģimenes,  kas izmanto šo pieeju bērnu audzināšanā atzīst:

-          Jo ciešāka saikne ar bērnu, jo mierīgāka, nosvērtāka un paredzamāka ir ikdiena ar mazuli,

-          Dabiski audzināti mazuļi labāk ēd, guļ, vieglāk panes vēdersāpes, zobu nākšanas sāpes, retāk gadās piena krīzes un problēmas ar uzvedību pie krūts,

-          Ģimenēs, kuras atbalsta dabiskās audzināšanas metodes, vide ir harmoniskāka, bērns nav traucēklis, bet saikne, kas stiprina gan pāra attiecības, gan brāļu un māsu attiecības un atmosfēru ģimenē kopumā. Šādās ģimenēs cilvēki ir laimīgāki!

-          Ja bērns audzināts dabiski, viņš izaug par psiholoģiski noturīgāku personu. Ir vieglāk uzsākt socializēšanos (jo bērns to mācās no pirmās dienas, kopš ienāk ģimenē), uzsākt bērnudārza gaitas, iejusties kolektīvā, draudzēties, komunicēt, mācīties.

-          Dabiski audzināti bērni jau no dzimšanas iemācās pareizi saprast savas emocijas dažādās situācijās un tikt ar tām galā. Cilvēkam ir jāprot gan priecāties, gan dusmoties, gan arī abu šo emociju iespaidā sadarboties ar līdzcilvēkiem. To var iemācīties tikai tad, ja ir dota iespēja šīs un arī citas emocijas iemācīties just, pārstrādāt un transformēt enerģijā.

-          Dabiski audzināti bērni daudz vieglāk spēj pārdzīvot zīdīšanas nobeigumu, pārcelšanos uz savu personīgo gultu, vecāku īslaicīgu prombūtni un citas lietas, kas saistītas ar bērna emocionālo uztveri un procesu analizēšanu. Parasti visi šie procesi notiek paši no sevis bez lielām grūtībām.

-          Dabiski audzināti bērni mazāk slimo. Ļoti pretenciozs apgalvojums, tomēr tā tas ir. Bērna fiziskā ķermeņa (un ne tikai bērna) saistība ar harmonisko emocionālo pasauli ir ļoti cieša. Ja mazulis jūtas pamest novārtā emocionāli, arī viņa fiziskais ķermenis sāk reaģēt pastiprināti – bērna imunitāte un spēja pretoties vīrusiem samazinās. Bieža bērna slimošana ir kā “zvaniņš “ vecākiem, ka kaut kas nav kārtībā ar bērna emocionālo pasauli un\ vai atmosfēru ģimenē kopumā.

Būt par mammu un tēti nenozīmē  - tikai nodrošināt, lai bērns ir paēdis, tīrs un mierīgs. Tas ir daudz kas vairāk – uzņemties atbildību par jaunās personības veidošanos, attīstību. Būt par paraugu un atbalstītāju. Ieklausīties, uzklausīt, just. Lai jums izdodas! 

Fiziskas aktivitātes grūtniecības laikā

Bilde no interneta dzīlēm

Turpmāk blogu papildināšu ar informāciju par grūtniecību.

Jau no pirmās dienas, kad ieraugām 2 strīpiņas grūtniecības testā, mēs - sievietes - sākam justies citādāk, sākam piedomāt ko ēdam, ko dzeram, kā izklaidējamies, ko velkam mugurā, kādu kosmētiku lietojam, vai lietojam un kādus medikamentus. Arī fiziskām aktivitātēm nav mazsvarīga loma sievietes dzīvē gaidību periodā. 

Ja vien tu neesi sportojusi regulāri arī pirms grūtniecības, grūtniecības periodā, īpaši pirmajā trimestrī, nevajadzētu aktīvi pievērsties sporta aktivitātēm. Sievietes organismā hormonu iespaidā mainās daudzas lietas - sākot ar ķermeņa vizuālajām pārmaiņām, emocionālo stāvokli, beidzot ar ķermeņa atbildes reakciju uz fiziskām aktivitātēm. Pat ja iepriekš esi aktīvi sportojusi, pēkšņi ierastās fiziskās aktivitātes var sagādāt lielāku piepūli un pēc tam sieviete var justies vairāk sagurusi. Tādēļ ārsti iesaka grūtniecības laikā (īpaši pirmajā trimestrī) samazināt fizisko slodzi un rūpīgāk sekot savam fiziskajam komfortam sportošanas laikā (sirdsdarbībai, asinsspiedienam, muskuļu tonusam). 

Kā jau minēju - ja neesi pirms grūtniecības aktīvi sportojusi, pirmajā trimestrī vajadzētu ievērot miera režīmu. Sākoties otrajam trimestrim un pašsajūtas uzlabošanās brīdī ir ieteicams atsākt vai uzsākt fiziskās aktivitātes. 

Mūsdienās grūtniecēm tiek piedāvāti dažādi fizisko aktivitāšu varianti - nodarbības baseinā, grūtnieču joga un citi vingrošanas veidi. Taču ne vienmēr topošā māmiņa vēlas nodarbības grupās, kā arī ne visām sievietēm patīk nodarbības ūdenī vai joga, Kā viens no lieliskajiem veidiem kā sākt fiziskas aktivitātes ir vienkāršas pastaigas. Sākumā parunāsim par vienkāršu staigāšanu.

Ir vairākas priekšrocības pastaigai gtūniecības laikā. Apskatīsim vairākus pozitīvus aspektus, kā vienkārša pastaiga ietekmē grūtnieces un topošā bērniņa veselību: 

• vienkārša pastaiga uztur tevi tonusā un aktīvu. Tas ir vienkāršs veids, kā nodarbināt visu ķermeni un tas lieliski palīdz uzturēt kārtībā asisnrites sistēmu un tonizē muskulatūru. 
• staigāšana palīdz uzturēt tavu un tava mazuļa svaru normā. Staigāšana grūtniecības laikā palīdzēs sasniegt veselīgu arī augošā berniņa svaru, kā arī palīdzēs dzemdību procesu padarīt vienkāršāku un dabiskāku.
• Zemāks risks gestācijas diabētam. Augsts cukura līmenis grūtniecības laikā var palielināt risku iegūt 2 tipa diabētu pēc dzemdībām un arī paagstina priekšlaicīgu dzemdību risku un risku piedzimt mazulim ar paagustinātu svaru. Regulāras pastaigas palīdzēs turēt grūtnieces svaru grožos un samazinās risku gestācijas diabētam.
• Zemāks risks preeklampsijai. Preeklampsija ir nopieta grūniecības komplikācija, kas saistīta ar paagstinātu asinsspiedienu un palielinātu proteīnu līmenī urīnā. Regulāras pastaigas palīdz samazināt holesterīna līmeni, līdzsvaro asinsspiediena līmeni. Tādā veidā samazinās priekšlaicīgu dzemdību risks preeklampsijas dēļ. 
• Regulāras pastaigas kā stresa kompensēšanas mehānisms. Stress ir vissizplatītākā problēma grūtnieču vidū. Hormonu ietekmē sievietes izjūt garastāvokļa maiņas, no pilnīga laimes stāvokļa līdz dziļas depresijas pazīmēm. Pastaigas palīdz paagustināt endorfīnu līmeni asinīs, kas veicina labu garastāvokli un darbojas kā stresa kompensators.
• Palielina normālu dzemdību iespējas. Staigāšana grūtniecības laikā palielina locītavu elastību, tonizē muskulatūru. Kad tu esi labākā fiziskā formā, tad arī dzemdības paredzamas vieglākas un dabiskākas. 
• Mazina sāpes un diskomfortu. Grūtniecības laikā sieviete var izjust dažādas sāpes un diskomfortu, kad viņa nav pietiekami aktīva. Daudzas topošās māmiņas piemeklē galvassāpes, sāpes krustos un sprandā, sāpes simfīzes rajonā, kā arī muskuļu krampji un saišu un muskuļu stiepšanās sāpes. Kāju muskuļu nodarbināšana un pastiepšana, muguras taisnā stāvokļa noturēšana pataigas laikā (laba stāja) palīdzēs ķermenim cīnīties ar sāpēm un tās uzvarēt. 
• Ir novērojumi, ka vieglas pastaigas svaigā gaisā mazina toksikozi, krampjus, varikozi, miegainību un arī bezmiegu. 

Bilde no interneta dzīlēm

Tā kā pieskaitu sevi pie nūjošanas entuziastēm, gribu pastāstīt īsumā par nūjošanu grūtniecības laikā. Ja iepriekš esi nūjojusi, droši to vari turpināt darīt arī grūtniecības laikā, nedaudz mazinot nūjošanas ātrumu un sekojot līdzi ķermeņa pašsajūtai. Ir vērts apdomāt arī ierasto nūjošanas distanču saīsināšanu. Ļoti ieteicams sekot līdzi pulsam nūjošanas laikā. Iesaka uzturēt 60% no ieteicamā pulsa fizisko aktivitāšu laikā. Kā to aprēķināt? Parasti iesaka Karvonena formulu.

Vēlamais pulss = (maksimālais pulss - miera stāvokļa pulss) x (0,6 līdz 0,8) + miera stāvokļa pulss.

Maksimālo pulsu aprēķina no 220 atņemot jūsu pašreizējo gadu skaitli. Miera stāvokļa pulsu izmēra no rīta pamostoties un neizkāpjot no gultas. Aprēķinot pulsa rezervi un sareizinot to ar 0,6-0,8 (60-80%) un pieskaitot miera stāvokļa pulsu, mēs iegūstam vēlamo fizisko aktivitāšu pulsu. 

Ja nekad neesi nūjojusi, grūtniecības laikā var uzsākt šo nodarbi, tomēr būtu ieteicams iemācīties to pareizi darīt, lūdzot palīdzību pieredzējušam instruktoram. 

Nobeigumā nedaudz par stāvokļiem, kad fiziskas aktivitātes jāierobežo vai pilnībā jāizslēdz:

• kad pastāv spontānā aborta draudi,
• grūtniecības laikā, kas iestājusies mākslīgas apaugļošanas rezultātā, 
• topošām māmiņām, kurām ir aknu, nieru, asisnrites problēmas,
• ja iepriekšējās grūtniecības ir bijušas neveiksmīgas - ir bijuši vairāki spontāni aborti, priekšlaicīgas dzemdības,
• smagas toksikozes gadījumos kā arī gestozes gadījumos,
• placentas priekšguļas gadījumā (ja placenta ir novietojusies daļēji vai pilnībā dzemdes kakla rajonā),
• jebkādu dzemdes vai placentas patoloģiju gadījumā,
• ja ir stipri palielināts augļūdeņu daudzums,
• ja ir aizdomas vai ir atklātas augļa anomālijas vai saslimšanas,
• ja ir vaginālā asiņošana vai tendence uz to.

• Vienmēr konsultējaties ar savu ginekologu pirms uzsākt jebkādas fiziskas aktivitātes grūtniecības laika! 

Tā kā tuvojās pavasaris un drīzumā daba sāks mosties, ir laiks padomāt par fiziskām aktivitātēm un pastaiga vai nūjošanas pārgājiens ir lielisks veids kā būt fiziski aktīvai un baudīt dabu. Būsim aktīvas!