Dabiskā audzināšana (attachment or natural parenting) ir diezgan maz
apspriests temats mūsu straujajā dzīvē, kas pārpildīta ar komerciju, neskaitāmiem
piedāvājumiem no daudzajiem bērnu preču industrijas pārstāvjiem, plašām
iespējām komunicēt un ietekmēties no sociālajiem tīkliem. Tomēr, lai cik komercializējusies nebūtu
pasaule, psihologi, bērnu aprūpes speciālisti atzīst, ka jo dabiskāka ir pieeja
zīdaiņa aprūpei, ikdienas organizēšanai, jo veselīgāk tas ir gan bērna fiziskajam
ķermenim, gan trauslajai bērna psihei, kas piedzimstot turpina veidoties.
Kas raksturo
dabisko audzināšanu un tās principus:
- Dabiskas dzemdības. Ir saprotams, ka lielākā daļa dzemdību mūsu valstī notiek stacionāros, tā vienkārši ir pieņemts. Mājdzemdības Latvijā ir dārgs pasākums, to var atļauties ne katra māmiņa. Arī ne katra topošā māmiņa apsver domu par dzemdībām alternatīvās dzemdību mājās. Tomēr arvien vairāk sievietes par to domā un apsver šo iespēju. Diemžēl stacionārā piedzīvot dabiskas dzemdības ir daudz sarežģītāk, jo medicīnas personālam ir savas instrukcijas, dzemdību plāni un to vadīšanas stratēģijas, ko ne vienmēr var mainīt dzemdētāja un viņas uzticības persona dzemdībās (dūla, vīrs, draudzene, mamma u.t.t.) Tomēr arī stacionāros var prasīt alternatīvākas pieejas dzemdībām, iepriekš to izrunājot ar mediķiem un izvēloties piemērotāko. Jo dabiskāk ir noritējušas dzemdības (bez atsāpināšanas, bez stimulēšanas, bez invazīvām metodēm un vardarbības), jo maigāka ir bērna ienākšana šajā pasaulē un labāk veidojas primārā saikne starp bērnu un māti.
- Agrīnā zīdīšana. Jo ātrāk zīdainis tiek pielikts pie krūts uzreiz pēc dzemdībām, jo labāka un ciešāka ir saikne starp māti un bērnu. Šajā jautājumā ir vairākas pozitīvās puses. Bērns sāk saņemt ļoti vērtīgo pirmpienu uzreiz pēc dzimšanas, kas stiprina un atbalsta bērna organismu un ievada viņu šajā pasaulē droši. Šis process ļauj mammai ātrāk atgūties pēc dzemdībām, veiksmīgi izvadīt placentu, sarauties dzemdei, palaist piena ražošanas procesus, kā arī ātrāk atrast kontaktu ar bērnu, nodibināt saikni un sajust savu bērniņu.
- Ekskluzīvā zīdīšana līdz 6 mēnešu vecumam un zīdīšana līdz 2 un vairāk gadu vecumam. Zīdīšanas loma jaundzimušā un arī bērna līdz 2 gadu vecumam ir neatsverama, tas ir pierādīts neskaitāmos pētījumos un mātes piens tiks uzskatīts par labāko, piemērotāko uzturu mazulim vienmēr. Arī zīdīšanas loma bērna emocionālajā attīstībā un audzināšanas jautājumos ir neatsverama.
- Gulēšana kopā. Lai turpinātu veidot ciešu saikni starp mammu un jaundzimušo, arī gulēšana ir jāorganizē kopā. Tas atvieglo zīdīšanu, samazina PNS riskus, ļauj mammai ieklausīties bērna vajadzībās un palīdzēt harmoniski attīstīties. Zīdaiņi ir mierīgāki, labāk guļ, mazāk raud, mazāk cieš no vēdersāpēm un labāk ēd, ja guļ kopā ar mammu.
- Dabiskā higiēna. Šis ir vēl viens veids, kā stiprināt saikni starp mammu un bērnu. Dabiskā higiēna paredz maksimālu atteikšanos no bērna higiēnas preču izmantošanas (vienreizlietojamās autiņbiksītes, zīdaiņu kosmētika, mitrās salvetes). Mammas jau no dzimšanas mācās ieklausīties zīdaiņa signālos, kas liecina par tuvojošos procesu (čurāšana, kakāšana) un laicīgi bērnam piedāvā ērtās pozas, kurās nokārtoties.
- Bērnu nēsāšana slingā. Šis ir vēl viens veids, kā atrasties ar bērnu kopā, just viņa vajadzības un piedāvāt savu klātbūtni arī pastaigās un mājas solī. Slingošanai ir daudzas priekšrocības un bērni, kas tiek nesāti slingā no dzimšanas izaug harmoniskāki, drošāki un atvērtāki pret pasauli.
- Selektīva un kritiska pieeja attiecībā uz bērnu vakcināciju, ārtēsanās metodēm. Šim aspektam ir nevienozīmīga attieksme sabiedrībā un katrai ģimenei ir jāvērtē individuāli, jāmeklē informācija, jāgūst pieredze šajos jautājumos, kā arī jāmeklē zelta vidusceļš. Bērna veselība ir pirmām kārtām vecāku rokās un vienmēr jāpatur prātā, ka ir iespēja izvēlēties gan atteikumu no vakcinām, gan iespējas izvērtēt alternatīvās ārstēšanās metodes (homeopātija, osteopātija, fitoterapija u.c.).
-
Ir viegli pateikt manam dabiski audzinātām
bērnam NĒ, ja viņš vēlas kādu lietu, jo esmu devusi viņam TIK DAUDZ SEVIS! (Dr. SEARS filozofija) –
Droši vien no pirmā skatu punkta tas izklausās grūti – būt klāt bērnam
nepārtraukti, 100% pakārtot savu
ikdienu, pilnībā ignorēt savas personīgās vēlmes un vajadzības. Tomēr mammas un
ģimenes, kas izmanto šo pieeju bērnu audzināšanā
atzīst:
-
Jo ciešāka
saikne ar bērnu, jo mierīgāka, nosvērtāka un paredzamāka ir ikdiena ar mazuli,
-
Dabiski
audzināti mazuļi labāk ēd, guļ, vieglāk panes vēdersāpes, zobu nākšanas sāpes,
retāk gadās piena krīzes un problēmas ar uzvedību pie krūts,
-
Ģimenēs,
kuras atbalsta dabiskās audzināšanas metodes, vide ir harmoniskāka, bērns nav
traucēklis, bet saikne, kas stiprina gan pāra attiecības, gan brāļu un māsu
attiecības un atmosfēru ģimenē kopumā. Šādās ģimenēs cilvēki ir laimīgāki!
-
Ja
bērns audzināts dabiski, viņš izaug par psiholoģiski noturīgāku personu. Ir
vieglāk uzsākt socializēšanos (jo bērns to mācās no pirmās dienas, kopš ienāk
ģimenē), uzsākt bērnudārza gaitas, iejusties kolektīvā, draudzēties, komunicēt,
mācīties.
-
Dabiski
audzināti bērni jau no dzimšanas iemācās pareizi saprast savas emocijas dažādās
situācijās un tikt ar tām galā. Cilvēkam ir jāprot gan priecāties, gan
dusmoties, gan arī abu šo emociju iespaidā sadarboties ar līdzcilvēkiem. To var
iemācīties tikai tad, ja ir dota iespēja šīs un arī citas emocijas iemācīties
just, pārstrādāt un transformēt enerģijā.
-
Dabiski
audzināti bērni daudz vieglāk spēj pārdzīvot zīdīšanas nobeigumu, pārcelšanos
uz savu personīgo gultu, vecāku īslaicīgu prombūtni un citas lietas, kas
saistītas ar bērna emocionālo uztveri un procesu analizēšanu. Parasti visi šie
procesi notiek paši no sevis bez lielām grūtībām.
-
Dabiski
audzināti bērni mazāk slimo. Ļoti pretenciozs apgalvojums, tomēr tā tas ir.
Bērna fiziskā ķermeņa (un ne tikai bērna) saistība ar harmonisko emocionālo
pasauli ir ļoti cieša. Ja mazulis jūtas pamest novārtā emocionāli, arī viņa
fiziskais ķermenis sāk reaģēt pastiprināti – bērna imunitāte un spēja pretoties
vīrusiem samazinās. Bieža bērna slimošana ir kā “zvaniņš “ vecākiem, ka kaut
kas nav kārtībā ar bērna emocionālo pasauli un\ vai atmosfēru ģimenē kopumā.
Būt
par mammu un tēti nenozīmē - tikai
nodrošināt, lai bērns ir paēdis, tīrs un mierīgs. Tas ir daudz kas vairāk –
uzņemties atbildību par jaunās personības veidošanos, attīstību. Būt par paraugu
un atbalstītāju. Ieklausīties, uzklausīt, just. Lai jums izdodas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru