3 mēnešu vecums- laiks pārmaiņām!

Trīs mēneši - ļoti interesants vecums. 
Bērns ir krietni paaudzies, pieņēmies svarā, kas ir labi redzams pēc drēbēm, kas palikušas par mazu. Viņam sāk interesēt apkārtējā pasaule un sāk mazāk gulēt. 
Parasti šajā laikš bērnam mazinās vēdera sāpes un vecāki var beidzot uzelpot mierīgāk. Sievietes, apradušas ar mammas lomu, sāk vairāk pievērst uzmanību sev un apkārtējai pasaulei. Un šajā brīdī sākas...

Bērns sāk uzvesties citādāk, mainās zīdīšanas ritmi un veids. Mazulis vai nu vispār neprasa krūti 2-3 stundu garumā, vai dara to uz 2-3 sekundēm un tad atraujoties raud vai vienkārši ignorē. Galvenās barošanas reizes koncentrējas ap diendusām un naktī. 

Ja mamma nezina šīs īpatnības un uzmācas bērnam ar krūti, viņš sāk protestēt un kļūst nemierīgs pie krūts. 

Ja līdz 3 mēnešu vecumam bērns pierada aizmigt ar mānekli vai viņš tika midzināts šūpinot, tad ap 3 mēnešu vecumu sāk kļūt gandrīz neiespējami viņu pabarot. Krūts stimulācija samazinās, piena daudzums sarūk. Tādēļ zīdaini līdz 3 mēnešu vecumam labāk ir iemācīt aizmigt ar krūti. 

Cita galējība- kad bērns guļ tikai ar krūti, neatlaižot mammu ne uz sekundi. Šajā gadījumā situācija jārisina individuāli. 

Nobriedusi laktācija.

3 mēnešu vecumā, ja vien tas nav noticis agrāk, beidzot iestājas nobriedusi laktācija (tas nozīmē, šo procesu sāk mazāk regulēt hormoni, vairāk kā atbildes reakcija uz bērna pieprasījumu). Autokrīnā reakcija nozīmē to, ka krūts pārstāj piepildīties starp barošanas reizēm un var būt absolūti mīksta. Laktācija iegūst pieplūdumu raksturu un piens aktīvi izstrādājas, bērnam zīžot. Parasti to jūt kā durstīgu sajūtu krūtīs un krūtsgalu piebriešanu. 

Ir sievietes, kurām ir iedzimta hiperlaktācija vai arī tām, kuras regulāri atslauc, nobriedusi laktācija var iestāties krietni vēlāk.

Subjektīvi var šķist, ka mīkstā krūtī nevar būt daudz piena, it īpaši ja neizdodas daudz atslaukt. Sievietes sāk domāt, ka mazulis ir izaudzis un viņam piena sācis pietrūkt. Rodas vēlme piebarot ar maisījumu, dzert laktācijas tējas un citādi mēģināt palielināt piena ražošanos. Ir skaidrs, ka tas piena daudzumu nepalielina un pamazām var novest pie pilnīga piena izsīkuma jau līdz bērna  4 mēnešu vecumam. 

Atceraties, ja mazulis labi pieņemas svarā un pietiekami daudz čurā, tad nav pamata uztraukties - ar jūsu pienu viss ir kārtībā.
Mēdz būt arī tā, ka jau paaudzies mazais sāk zīst krūti tik bieži, nu gluži karājas pupā. Mamma sāk ļoti satraukties un nervozēt- vai gadījumā bērns to nedara tāpēc, ka viņam pietrūkst? Šādos brīžos galvenais nesteigties ar piebarojumu. Situācija, kad piens īsu brīdi pietrūkst, nav kritiska zīdainim ar normālu svaru un veselību 3 mēnešu vecumā. Daba ir paredzējusi, ka bērns var īslaicīgi pārdzīvot šīs piena daudzuma svārstības bez īpašām problēmām. 2-3 dienu laikā bērns mierīgi spēj pārdzīvot šo "piena krīzi" bez piebarojuma un bez sekām. Sekojiet bērna čurāšanai un piedāvājiet krūti ļoti bieži. 

3 mēneši ir kā lakmusa papīrīts, kas signalizē par to, kādas ir veidojušās jūsu attiecības ar mazuli līdz šim. Ja bija kaut kādas izteiktas kļūdas zīdīšanas organizācijā un bērna aprūpē, tās vienmēr sevi "parādīs" nemierīgumā pie krūts un pat kā atteikšanās no krūts šajā vecuma posmā. 
Tieši 3 mēneši vecumā atteikšanās no krūts kļūst par galveno problēmu daudziem vecākiem. 
Dažreiz atteikšanos no krūts var izprovocēt arī pārlieku lielā aprūpe no mammas puses. Kad mamma visu laiku bērnu nēsā uz rokām vai slingā, visu laiku piedāvā krūti. Ļoti bieži tas gadās tām sievietēm, kurām neizdevās zīdīt iepriekšējo mazuli vai arī fanātiski sekojot kaut kādām audzināšanas un bērnu kopšanas metodikām. Bērns vienkārši "slīkst" mātes mīlestībā un šajā vecumā sāk censties no tās izrauties. 
Mēģiniet variēt ikdienā bērna nēsāšanu slingā vai uz rokām, ik pa laikam atliekot viņu sev blakus, dariet mājas darbus, lai bērns var jūs vērot.
Kas attiecas uz citiem audzināšanas aspektiem, tad 3 mēnešu vecumā mamma jau var regulāri ņemt bērnu pie galda. Tādā veidā sāk veidoties bērna ēšanas uzvedība un bērns sāk iepazīties ar ēšanas procesiem ģimenē. 

Šajā vecumā zīdaini var sākt vannot lielajā vannā un vannoties ar viņu kopīgi. 

Ar 3-4 mēnešu vecumu var sākt bērnu nēsāt uz gurna. Parasti šajā vecumā zīdaiņi paši izrāda vēlmi vertikalizēties, kad ir nomodā. Šāda poza ir arī veselīga bērna pareizai gūžu attīstībai un displāzijas profilaksei. 

Kā izvairīties no krīzes vai veksmīgi to pārdzīvot.

• Līdz 3 mēnešu vecumam mazulim jāprot aizmigt pie krūts.
• Veltiet mazulim daudz laika, sarunājieties, komunicējiet ar viņu, esiet tuvumā. Veidojiet veselīgas attiecības. Zīdainis arī ir sociāla būtne un viņš alkst komunikācijas, nevis tikai aprūpi. Izveidojot ar bērnu uz uzticēšans balstītas attiecības, jums būs vieglāk pārvarēt krīzes.
• Dodiet iespēju mazulim iepazīt sevi. Atlieciet sev blakus, ļaujiet iepazīt rokas kājas un arī tuvāko apkārtni.
• Ja bērns protestē un nevēlas zīst, kad jūs to piedāvāt, respektējiet- nomieriniet, panēsājiet, bērnam sākot snauduļot, krūti visticamāk atsāks zīst. 
• Zīdiet naktī- atceraties, ka pa dienu mazulim kļūstot aktīvākam, viņš sāk kompensēt izstrūkstošo piena daudzumu pa nakti. 
• Ja šķiet, ka piena pietrūkst- nogaidiet dažas dienas, piedāvājiet krūti biežāk, ļaujiet zīst ilgāk. Nav pamata uzreiz piedāvāt piebarojumu. 

3 mēneši nav vienkāršs periods jūsu bērna attīstībā. Viņš sāk mainīt savu uzvedību, pamazām sāk atdalīt sevi no mammas. Ir svarīgi pamanīt radušās izmaiņas un adekvāti reaģēt uz šiem signāliem. Daudzām mammām šajā periodā rodas bažas par zīdīšanas turpināšanu, problēmas nomāc un rada stresu. Ja izdodas šo grūto krīzes periodu pārvarēt, tad zīdīšana parasti stabilizējas un veiksmīgi turpinās līdz gadam vai tik, cik ilgi mamma un bērns vēlas.